Nebijuša nekrologa vietā
Tālajā 1997. gada 2. maijā viņam, Latvijā tolaik jau vismaz 30 gadus pazīstamam tautsaimniekam, liela Valmieras rūpniecības uzņēmuma direktoram kopš 1963. gada un uz šī uzņēmuma bāzes jau brīvā Latvijā izveidotas akciju sabiedrības prezidentam kopš 1990. gada, Rīgas pils Svētku zālē pasniedza piektās šķiras Triju Zvaigžņu ordeni. Kamēr viņš bija savā amatā, viņa vārds bija sinonīms paša vadītā uzņēmuma nosaukumam un otrādi. Triju Zvaigžņu ordeņa pasniegšanas sakarā par viņa fenomenu Latvijas Vēstnesī bija rakstīts: «Kompetence, organizatora, diplomāta un stratēģa talants.»
Nebūs pārspīlēts, ja teikšu, ka šī vīra vadītais ražošanas uzņēmums bija viens no tiem vaļiem, uz kuriem Valmiera stingri turējās padomju laikā. Darba vietas tiem laikiem jaudīgā un modernā uzņēmumā, vairākas pilsētā uzceltas daudzdzīvokļu mājas, bērnudārzs, uzņēmuma firmas veikals... Savu vietu pilsētas ražošanas potenciālā viņa vadītais uzņēmums saglabāja arī neatkarīgajā Latvijā, kad spēles noteikumus jau diktēja kapitālisms. Pieļauju, ka ne visiem kolēģiem toreiz tika izdarīts pa prātam, varbūt kāda ambīcijas pieklusinātas, kāda ilūzijas izkliedētas, taču tāda jau ir dzīve, īpaši tajā kapitālisma paveidā, kuru praktizēja Latvijā toreiz un šur tur turpina vēl šodien. Lai kādas (pār)privatizācijas peripetijas pēdējās desmitgades laikā skārušas šo uzņēmumu, tas joprojām ir viens no Valmieras ekonomikas pamata blokiem, un, manuprāt, tas tomēr savā ziņā ir arī tā kādreizējā vadītāja nopelns.
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv