Naukšēnu bērni uz skolu Rūjienā brauca ar vilcienu
Skolu pirmsākumi Latvijā ir 17. gadsimtā, kad Lielvidzemes ģenerālgubernators ierosina katrā draudzē uz daļas ķestera zemes atvērt un uzturēt skolu. 1694. gadā Zviedrijas karalis Kārlis XI izdod īpašu pavēli katrai baznīcas skolai dāvināt arklu1 zemes, kas bija arī alga skolotājam. Rūjienā draudzes skola celta 1687. gadā.
1736. gadā Rūjienas Draudzes skolas ēkai bijusi 1 istaba, 3 kambari un priekšnamiņš. Mācījušies 24 zēni un 3 meitenes. 1785./86. m.g. Rūjienas draudzes vizitizācijā rakstīts, ka ir izveidotas pagastskolas pie Ķoņu, Lodes, Dīķeru un Plāteres muižas. Naukšēnos bērni mācās kādā rijā.
No 1871. gada Naukšēnu pagastā darbojas skola Nurmos (Ģērķu skola). Pēc pagasta valdes lēmuma, no barona A. fon Grotes tika izpirktas Mirķu mājas un 1876. gadā uzcelta skola no laukakmeņiem. Tā sākumā apkalpojusi visu pagastu rādiusā līdz 12 verstīm2. Abām pārējām skolām zemi piešķīris A. fon Grote. Tēcēnos – trīs pūrvietas3 purvainas zemes pie Tēcēnu muižas (Tēcēnu skola savu darbu sāk 1885. gadā) un Piksāros vienu pūrvietu neapstrādātas zemes (skola sāk darbu 1898. gadā).
Apliecība, kas izdota Naukšēnu pagasta Lejasķepu māju saimnieka meitai Austrai Brambatei.
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv