Metāla verķu pavēlnieks
Šoreiz Vīru lietās viesis ir metālists, nopietns sešdesmitsešgadīgs dzelžu pavēlnieks jau kopš 1992. gada. Nesen matīšnieks VOLDEMĀRS GŪTMANIS saņēma balvu Gada amatnieks 2016 Burtnieku novada izcilnieku skatē. Šodien esmu ciemiņš viņa lauku mājās Plepjos pāris kilometrus no Matīšu centra, vēl nedaudz tālāk ir viņa darbnīca, apmēram 300 kvadrātmetrus plaša telpa pārbūvētā fermā, kurā visas galvenās metālapstrādei nepieciešamās iekārtas. Runājam tikai par dažādiem dzelžiem un zelta rokām!
Katrs puika bērnībā par kaut ko sapņo. Vai tu jau tolaik par dzelžiem domāji?
Noteikti nē. Esmu uzaudzis Tūjā Atlantijas zvejnieka ģimenē, tāpēc arī es noteikti gribēju braukt jūrā, taču nesanāca... Sešu gadu vecumā man uzdāvināja velosipēdu Orļonok, ātri iemācījos braukt un reiz karstā septembra dienā aizbraucu līdz māsas skolai, kādus 6 kilometrus. Atbraucis atpakaļ, padzēros no mūsu dziļās akas ūdeni. Un gandrīz nomiru pēc tam! Slimība atstāja iespaidu uz redzi, par jūrskolu bija jāaizmirst. Pēc Duntes astoņgadīgās skolas domāju, ko darīt. Tēvs Atlantijā pelnīja labi, arī man gribējās. Uz sauszemes tāda vieta bija meliorācija. Tieši tolaik Ozolos proftehniskajā skolā savu filiāli atvēra Mālpils hidromeliorācijas tehnikums. Izmācījos tur par meliorācijas tehnikas mehāniķi, taču lielāko daļu nostrādāju par ekskavatoristu uz vienkausa ekskavatora — draglaina 3. Piejūras meliorācijas sistēmu pārvaldē, kas bāzējās Limbažos. Ar draglainu varēju izdarīt pilnīgi visu un izcili skaisti! Man šī lieta padevās, citam ar karoti nesanāk tik gludi nostrādāt, kā es to varēju ar ekskavatora kausu.
Kad tevī pamodās metālists?
Pēdējos trīs gadus strādāju par mehāniķi, tad meliorācija Latvijā sabruka. Mēs jau zinājām, ka tā būs, sāka visādi kooperatīvi veidoties. Ar sievu atnācām uz viņas dzimtas mājām Plepjiem, izveidojām zemnieku saimniecību — domājām, nu tik saimniekosim... Kaimiņos dzīvoja Jānis Ķilps, metāmies kopā, viņa privatizētajā fermā, ko pārbūvējām, arī man vienā galā darbnīcu ierīkoja. Jo man tās tehniskās lietas — kaut ko izdomāt, izdarīt, tā ir viena mirga!
Kas bija pirmā lieta, ko pats savām rokām no metāla izgatavoji?
O, tas bija vēl pirms Plepjiem, kad dzīvoju Valmierā. Biju uzbūvējis tādu nelielu traktoru. No nekā, jo oficiāli jau neko nopirkt nevarēja. Tāds riktīgi firmīgs bija, ar visiem nepieciešamajiem agregātiem! Man darbā virpotāji un metinātāji visas nepieciešamās detaļas izgatavoja, es tikai saliku kopā. Dzinējs bija no drenu skalotāja, divcilindru četrtaktnieks ar 12 zirgu jaudu. Traktoriņš bija aprīkots ar visiem verķiem: kartupeļu rokamo, vagu dzenamo un aizrokamo...
IZPROT NE TIKAI METĀLU. Voldemārs Gūtmanis ir zinīgs sarunu biedrs ne tikai metālapstrādē, bet arī ezoterikā un citās filosofiskās lietās.
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv