Lieliskā Valmiera turpina uzvarēt

Dienu iepriekš abu komandu nometnēs valdīja pamatīgs saspringums, vērojot Viensviens.lv Latvijas kausa izcīņas finālu, kurā RFS obligāti bija jāuzvar jelgavnieki, lai Valmieras un Jūrmalas sapnis atlikušajās trīs sezonas spēlēs būtu reāli piepildāms. RFS savu mājasdarbu paveica ne bez grūtībām, izcīnot uzvaru tikai spēles papildlaikā (3:2). Pēc šī notikuma svētdienas spēlei ažiotāžas līmenis kāpa vai debesīs.

Neskatoties uz to, ka abu komandu tikšanos Vidzemes Olimpiskajā centrā tiešraidē demonstrēja LTV7 un ārā plosījās vētra, uz spēli kopumā tika sanākuši pāri par pustūkstoti skatītāju (555 – par 15 vairāk nekā sezonas atklāšanas spēlē pret Daugavpili), kurus gan no lietus nepasargāja pat tribīņu jumts, jo nokrišņi šajā dienā pārvietojās arī horizontālā veidā.

Tamazs Pertija ar kolēģiem saviem nākamajiem pretiniekiem bija sagatavojuši jau atkal jaunu zupu. Līdzīgi kā spēlē pret Liepāju, arī šajā tika izvēlēta īpaša taktika un tai pieskaņoti spēlētāji. Laukumā šoreiz neizgāja ne Gatis Kalniņš, ne Boriss Bogdaškins, bet no pirmajām minūtēm spēlēja kā Oskars Madis Miķelsons, tā Mārcis Ērglis. Madžo šajā spēlē tika ielikts kreisās malas pussarga pozīcijā, virs Kriša Kārkliņa, bet Ērglis sev ierastajā viduslīnijā.

Atskatoties uz spēli, lai vai cik tas nežēlīgi izklausītos, zaudējumu Spartakam atnesa centra aizsarga Klāva Kramēna divas rupjas kļūdas. Jau spēles ceturtajā minūtē pēc Žorže Teikšeiras centrējuma no kreisās malas viņš, netrāpot pa bumbu soda laukumā, ļāva brīvi pirmos vārtus gūt Tolu Arokodarem. Arī otrajos līdzīgs scenārijs, pēc neveiksmīgas bumbas atspēlēšanas mēģinājuma savam vārtsargam jau atkal Tolu bija īstajā vietā un laikā, apzagdams bijušo valmierieti (Klāvs gan dzimis un audzis Rīgā) un gūdams otros vārtus. Šī noteikti nebija 19 gadus jaunā centra aizsarga labākā diena, to vajadzēja manīt arī komandas trenerim Nuncio Dzavjateri, jau laikus noņemot viņu no spēles, bet viņš to, par laimi pretiniekiem, neizdarīja, un arī vietā viņam lāgā nebija ko sūtīt, jo visi aizsargi jau atradās laukumā.

Neskatoties uz tikko pieminēto, jūrmalnieki kopumā dega sevi parādīt, un daudz kas viņiem arī izdevās, arī pēc visai apšaubāma viņu slaidā uzbrucēja Stenlija Nanna Otu noraidījuma otrā puslaika sākumā, kad spēles galvenajam tiesnesim Artim Ķēniņam par vajadzību parādīt viņam sarkano, pēc tam kad uz dēļiem atradās viņa pretspēlētājs divcīņā Leo Leliss, austiņās iečukstēja līnijnieks. Leo, protams, pienākas Oskars gan par šo epizodi, gan par epizodi nedaudz vēlāk, kad no vainīgā (pārkāpjot noteikumus soda laukumā pret Ričlordu Eninu) viņš tiesneša acīs sevi pataisīja par cietušo.

Vairākkārt no vārtu zaudējumiem šajā spēlē glāba joprojām neticami stabilu spēli demonstrējošais Vladislavs Lazarevs (aizvadījis visas spēles no zvana līdz zvanam) – vismaz trīs teicami sitieni padevās Nemanjam Belakovičam, un visos trīs Lazarevs izrādījās pārāks.

Sitieni no tālienes arī bija vienīgais pretinieku arguments Valmierā, tuvāk vārtiem viņus vienkārši nelaida Apijas-Lelisa-Badmusa-Kārkliņa sakausējums. Jāuzteic arī komandas jaunā kapteiņa Alekseja Grjaznova sniegums laukuma vidusdaļā, viņa gūtie skaistie vārti pašās spēles beigās bija kā simboliska daudzpunkte šim varenajam Valmieras sezonas izskaņas izrāvienam, kurš turpināsies šajā svētdienā jau Jelgavā.

FK Spartaks galvenais treneris Nuncio Dzavjateri pēc spēles: «Pirmkārt, vēlos izteikt komplimentu pretinieku trenerim un komandai. Neskatoties uz rezultātu, šodien parādījām labāko sniegumu līdzšinējās četrās abu komandu tikšanās reizēs šajā sezonā. Mani spēlētāji demonstrēja labu futbolu. Rezultātu uztaisīja mūsu kļūdas no jauno spēlētāju puses. Esmu arī nedaudz nikns, kad pie rezultāta 0:1 mums nepiešķīra pelnītu pendeli. Nevēlos komentēt tiesnešu darbu, bet tā bija kļūda no viņu puses.»

Tamazs Pertija: «Paldies par komplimentu, mums katrs labs vārds manā vai manu puišu virzienā ir kā ieguldījums nākotnē, kā motivācija turpināt strādāt un cīnīties par augstākām vietām. Kas attiecas uz spēli, tā bija ļoti principiāla, ne tikai no turnīra tabulas puses, bet arī no abu komandu iepriekšējo spēļu iznākumiem – pirms tam nekādi nevarējām viņus apspēlēt. Šodienas uzvara mums atbrīvos rokas, sniegs papildu pārliecību, un tas pat ir vairāk nekā trīs nopelnītie punkti. Nospēlējām ļoti kompakti, iepriekš norunājām – ja pieturēsimies pie taktikas, tad varēsim šo komandu apspēlēt. Lieliski zinājām, ka Spartaks ir ļoti uzbrūkoša komanda, viņu iesisto vārtu skaits to apliecina. Tāpat zinājām, ka viņu aizsardzība atkal nav tādā līmenī kā uzbrukums. Tāpēc uzstādījums bija tāds – aizsardzības četrinieks nekādā gadījumā nedrīkstēja pamest savas pozīcijas, kamēr pārējie seši veidoja uzbrukumus. Mēs noturējām viņus, viņu uzbrukumus, un strādājām uz pretuzbrukumiem, pa vidu arī pāris reizes kontrolējot bumbu. 3-0 – uzskatu, ka tas ir ļoti labs rezultāts, ļoti labs solis uz priekšu.»

Turnīrā nekā jauna – čempionu kauss jau pabijis Ventspilī un Jelgavā, bet Riga FC joprojām nespēj pārlēkt pāri savai astei. Iespējams, viņi to spēs jau šajā dienā, kad Skonto stadionā tiksies ar RFS, bet, ja neuzvarēs, tad intriga ieilgs vēl uz vienu kārtu.

Tikmēr Valmiera pēc šīs uzvaras ar 44 punktiem šobrīd atrodas kārotajā 4. vietā, par trim priekšā Jūrmalai un par trim atpaliekot no Ventspils. Visām trim atlikušas vēl divas spēles. Šajā kārtā svētdien pl. 14 valmieriešiem spēle Jelgavā, Ventspilij Rīgā pret RFS, bet Spartakam mājās pret BFC Daugavpils. Domāju, ka mūsējiem noderētu arī atbalsts Jelgavā.

VALMIERA GLASS VIA – FK Spartaks 3:0 (1:0)

Vārti: Arokodare 5’, 76’, Grjaznovs 90’+5’ 

Brīdinājumi: Apija 36’ – Skrebels 89’

Noraidījumi: Otu 51’

Sastāvi: Lazarevs (v), Kārkliņš, Leliss, Apija, Badmus, Grjaznovs (k), Miķelsons, Ērglis, Punculs, Arokodare (84’ Agjemangs), Teikšeira (66’ Nakamura) – Nerugals (v), Freimanis (k) (80’ Adams), Kramēns, Bērenfelds, Enins, Zalaks, Jerjomenko (68’ Gauračs), Skrebels, Belakovičs, Opara (88’ Alī), Otu.

Spēles tiesnesis: Artis Ķēniņš

Skatītāji: 555

TOLU AROKODARE (attēlā gaisa divcīņā ar Klāvu Kramēnu), astoņpadsmitgadīgais jauneklis, Valmieras sastāvā gūstot vienus vārtus pēc otriem, jau liek par sevi runāt arī ārpus Latvijas robežām, tāpat zināms, ka viņš jau klauvē arī pie Nigērijas U23 izlases komandas durvīm.