Lieldienu Zaķis un vēl stūrē!
Protams, šī nav gluži sagadīšanās, ka tieši Zaļajā ceturtdienā Lieldienu nedēļas Rūcamlapā mans ciemiņš ir Zaķis vārdā Edgars. Galu galā Zaķis tomēr ir neiztrūkstošs Lieldienu pasākumu personāžs, un, ja vēl viņam kabatā ir profesionāla autovadītāja apliecība, tad vispār žurnālistam tāds sarunu biedrs ir laime pilnīga! Ar Edgaru auto lietās mūsu celiņi krustojušies jau ne reizi vien, mani allaž priecējuši viņa izsvērtie spriedumi par spēkratiem. Tāpēc šodien neviena vārda par olām, tikai par mašīnām vien!
Kāda bija tava pirmā iepazīšanās ar auto? Kad tevi vēl neviens stūrēt nelaida...
Droši vien tas bija brauciens uz bērnudārzu autobusā, lai Valmierā no Mednieku ielas uz stacijas galu tiktu. Tad vēl kaimiņos – divas mājas augstāk – bija Ramatu Augusts ar savu milzīgo ZIS 101. Skatījos, ka pēc gadiem tai bija jābūt vēl pirmskara mašīnai, taču automobilis viņam bija tāds cillīgs. Kā jau labu kaimiņu darīšanās, Augusts mūs vizināja uz jūru. Viņi abi ar manu tēvu bija makšķernieki, tad jau tā sarunāšana bija stipri vieglāka. Tad man vēl ilgus gadus bija pārliecība, ka jūrā vienmēr spīd saule! Jo vienmēr, kad tur aizbraucām, bija saulains laiks (smaida)...
Cik gados ieguvi tiesības un cik ilgi jau rullē pie stūres?
Motocikla tiesības ieguvu 17 gados, kad mācījos Priekuļu tehnikumā. Tad jau iesāku arī braukt ar mašīnu, veselu gadu bez tiesībām nobraucu. Šogad svinēšu 49 gadus, autovadītāja apliecību saņēmu 1989. gada 1. aprīlī.
Kas bija tavs pirmais privātais auto un kāpēc tieši tas?
Kad tēvs nomira, mums palika žigulītis. Kā vecākais no puikām es tam pirmais tiku klāt. Tas bija VAZ 2103. Teikšu, ka aizmugures piedziņas darbošanās man no tiem laikiem tik sirsnīgi iekšā, ka ne ar ko nevar aizdzīt (smejas)! Es tomēr vislabāk jūtos ar aizmugures piedziņas mašīnu. Pēc tam pašam savs auto jau bija Volkswagen Passat.
No Vācijas?
Jā, man to uzdāvināja. Sagadījās, ka vedu ar autobusu uz Vāciju deju kolektīvu. Kad galā nolikām autobusu, viens no vāciešiem mūs veda vakarā uz pasākuma vietu. Iekāpjot viņa pasātā, es noteicu – o, ideāls automobilis dvīņiem! Viņš pārsteigts – kā es zinot, ka viņam dvīņi? Atbildēju, ka neko nezinu par viņa dvīņiem, bet man pašam savi dvīņi mājās. Pēc tā brauciena vēl satikāmies, un viņš man saka, ka viņi abi ar kundzi nolēmuši man šo mašīnu uzdāvināt.
AUTO BAUDĪTĀJS. Edgars Zaķis pie sava tumšzaļā Subaru Impreza. Kā pats atzīst, pēc tādas cienīgi lēnīgas autobusa vadīšanas Impreza viņam esot īstais auto, lai sajustos drusku citādāk. Līdz soda punktiem vai vienkārši sodiem viņš savos privātajos braucienos necenšas paspēt, vienkārši bauda to, ko sniedz boksermotors un īsta pilnpiedziņa!
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv