Lauksaimnieki plēves un plastmasas kannas vairs mežā nemet

Iespējams, ka skaidro par maz

Graudkopības zemnieku saimniecības “Kotiņi” īpašnieks Aldis Ločmelis no Balvu novada Šķilbēnu pagasta pastāstīja, ka viņa saimniecībā otrreiz pārstrādājamie atkritumi ir tā sauktie “Bigbag” maisi un izlietoto augu aizsardzības līdzekļu kannas. Tā kā viņam ir sadarbības līgums ar atkritumu apsaimniekotāju SIA “ZAAO”, tad šo iepakojumu lauksaimnieks atdod šim uzņēmumam. Vīri atbraucot pakaļ, salādējot to visu mašīnā un aizvedot, nosverot un piefiksējot svaru. Gadā sanākot divas lielās kravas. “Nekas nekur netiek izmests (to var redzēt pēc pavadzīmēm), un nav jau arī vajadzības to darīt, turklāt mums par maisu un kannu savākšanu nav jāmaksā. Es zinu, ka ir kompānijas, kas pat zemniekam piemaksā, lai tikai tu šos atkritumus atdotu apsaimniekotājam,” pastāstīja A. Ločmelis.

Kāpēc tomēr vēl ir lauksaimnieki, kuri iepakojumu izmet dabā? ZS “Kotiņi” saimnieks uzskata, ka cilvēkiem, iespējams, nav bijis informācijas, ka šādus atkritumus var pārstrādāt un, piemēram, no plastmasas ražot kurināmā granulas, tāpat, iespējams, ļaudis nezina, ka atkritumu apsaimniekotāji tos savāc par brīvu vai ar piemaksu. Viņš uzskata, ka tā ir arī atbildīgo valsts ierēdņu neizdarība, ka šādas informācijas zemniekiem trūkst. “Lauku konsultantiem un pašvaldību cilvēkiem būtu vairāk jāstāsta, ka arī zemnieku saimniecībā var šķirot atkritumus, kuri atkritumi ir nododami otrreizējai pārstrādei,” teic A. Ločmelis, uzsverot, ka “Kotiņos” jau no pirmās dienas atbalsta cilvēkam un videi draudzīgu saimniekošanu.

Otrreiz pārstrādājamie atkritumi ir arī Aivara Kudiņa pienkopības ZS “Mantinieki” Augšdaugavas novada Līksnas pagastā. Galvenokārt tās ir lauksaimniecības plēves un ķīmisko mazgāšanas līdzekļu kannas, un tās no saimniecības savāc SIA “Eco Baltia vide” bez maksas. A. Kudiņš uzsver, ka pret vidi izturas ļoti atbildīgi: “Neviens plēves gabaliņš, neviena plastmasas kanna netiek izmesta. Arī mēslu bedri uzbūvējām jau 2005. gadā, tāpat mums ir vircas cisterna.”

Tāpat viņš pauda nožēlu, ka vēl ir lauksaimnieki, kuri šo iepakojumu izmet mežos, pieļaudams, ka varbūt daži saimnieki aplēsuši, ka viņiem ir par dārgu pirkt konteineru plēvēm vai kannām, varbūt viņi nezina, ka šo iepakojumu var nodot otrreizējai pārstrādei. “Tomēr es ceru, ka lielākā daļa lauksaimnieku šo iepakojumu nodod firmām. Mums tomēr jābūt zaļi domājošiem un tādā garā jāaudzina arī jaunā paaudze,” uzskata lauksaimnieks.

Joprojām ir pelēkā tirgus spēlētāji

SIA “ZAAO” galvenokārt sadarbojas ar Vidzemes lauksaimniekiem, un, kā teica šī uzņēmuma pārstāve Dina Lukaševiča-Lāce, savāktais lauksaimniecības iepakojuma apjoms pēdējos divos gados ir nemainīgs, proti, tie ir vairāk nekā 9250 kubikmetri. “Nav viennozīmīgas atbildes, kāpēc joprojām ir lauksaimnieki, kuri lauksaimniecības iepakojumu neatdod operatoriem. Tā var būt neinformētība vai motivācijas trūkums, kāpēc tas ir jādara, vai varbūt arī trūkst apziņas, ka jāsaimnieko videi draudzīgi. Mēs aicinām zemniekus sadarboties ar operatoriem, lai varētu lauksaimniecības iepakojumu apsaimniekot veiksmīgi,” viņa sacīja.

Lauksaimniecības iepakojumu savāc arī SIA “Eco Baltia vide”. Šī uzņēmuma pārstāve Alise Zvaigzne pastāstīja, ka uzņēmums to savāc visā Latvijā un šogad vienpadsmit mēnešos Latvijā bija vairāk nekā 4300 tonnas (pirms gada šajā pašā periodā – 3900 t). Turklāt tikai Latgalē vien no saimniecībām savāktais polimēru apjoms šogad bija jau 30% no kopējā visā Latvijā savāktā polimēru apjoma. “Lauksaimnieki kļuvuši apzinīgāki un šo iepakojumu nodod operatoram, nevis utilizē paši vai atdod “pelēkā tirgus spēlētājiem”,” secina A. Zvaigzne. Uzņēmums “Eco Baltia vide” lauksaimniecības iepakojumu savāc bez maksas ar nosacījumu, ka tam ir jābūt tīram un konkrētā apjomā – 10 m^3.vienā savākšanas reizē. Ja apjoms ir mazāks, tad aicinām kooperēties ar citām saimniecībām,” pastāstīja A. Zvaigzne.

Vaicāta par lauksaimnieku informētību, kā viņi uzzina, ka, piemēram, ir iespēja nodot atkritumu savācējam dažādas plēves, maisus, ķīmisko līdzekļu un minerālmēslu kannas un citu plastikāta iepakojumu. Tie ir individuālie paziņojumi (arī atgādinājumi), kurus uzņēmums nosūta lauksaimniekiem, tāpat informatīvie paziņojumi pašvaldības interneta vietnēs un reģionālajos medijos, kā arī ar lauksaimnieku organizāciju starpniecību.

“Mēs kopā ar biedrību “Zemnieku saeima” lauksaimniekus aptaujājām par lauksaimniecības iepakojuma apsaimniekošanu, un jau toreiz vērsām valsts iestāžu uzmanību, ka ir lauksaimnieki, kuri nenodod lauksaimniecības iepakojumu, un ka joprojām ir nelegālie uzņēmēji, kuri savāc no zemniekiem kvalitatīvu iepakojumu vieglas peļņas nolūkā. Aicinām lauksaimniekus sadarboties ar tiem operatoriem, kuri ir reģistrēti Valsts vides dienestā un kuriem ir atkritumu pārvadāšanas atļauja. Viņi to var uzrādīt, ierodoties saimniecībā,” pastāstīja Alise un aicināja zemniekus konsultēties ar operatoriem, kā apsaimniekot lauksaimniecības iepakojumu.

Neapzinīgo nav daudz

Biedrības “Zemnieku saeima” valdes loceklis Mārtiņš Trons, atsaucoties uz lauksaimnieku aptauju, kurā tika vaicāts, kur viņi liek lauksaimniecības iepakojumu, teica, ka viņam esot gandarījums par tiem 69% aptaujas dalībnieku, kuri šķiro iepakojumu; tātad to dara lielākā daļa lauksaimnieku, jo aptaujā piedalījās gan lielo, gan mazāku saimniecību īpašnieki. “Mūsu aptauja tika veikta pirms diviem trim gadiem, tāpēc varam pieļaut, ka lauksaimniecības iepakojuma šķirošanas tendence nu jau ir uzlabojusies,” pieļāva M. Trons.

Viņš uzskata, ka tie, kas nenodod atkritumus pārstrādei, iespējams, pārstāv tieši mazās saimniecības, kur šāda iepakojuma nav vispār vai arī tā apjoms ir tik niecīgs, ka lauksaimnieks šo iepakojumu izmet sadzīves atkritumu konteinerā. M. Trons pastāstīja: “Mēs zinām arī to, ka, piemēram, augu aizsardzības līdzekļu kanniņas, izskalotas divas trīs reizes, var noderēt saimniecībā eļļas vai degvielas glabāšanai. Tomēr mūsu aptauja parādīja, ka lielākā daļa Latvijas lauksaimnieku izvēlas videi draudzīgu un ilgtspējīgu saimniekošanu, un tā tendence ir daudz pozitīvāka par sadzīves atkritumu šķirošanu mājsaimniecībās.”

“Zemnieku saeimas” pārstāvis uzskata, ka lauksaimniekam jāsaprot, ka videi draudzīga saimniekošana neapgrūtina viņa ikdienas darbus, proti, atkritumu apsaimniekošanas operators atbrauc pats un savāc šo iepakojumu, daudzviet lauksaimnieks par to var arī saņemt kādu naudu, ja tas ir lielāks apjoms. Ja iepakojuma apjoms ir mazs, tad lauksaimnieks to ved uz kooperatīvu, kurš savāc lielāku apjomu un nodod to tālāk. Turklāt valsts iestādes prasa izziņu, vai šis iepakojums nodots otrreizējai pārstrādei.

Runājot par lauksaimnieku informētību, M. Trons uzsvēra, ka atkritumu apsaimniekošanas operatori informē savus klientus par lauksaimniecības iepakojuma savākšanu, tāpat to dara arī “Zemnieku saeima”, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija un Zemkopības ministrija. Mārtiņš Trons ir pārliecināts: “Valstij būtu jākontrolē, kā šo iepakojumu savāc un pārstrādā, jo mēs kā lauku uzņēmēji esam par to samaksājuši, jau pērkot kanniņas ar augu aizsardzības līdzekļiem, jo maksā ir iekļauts dabas resursu nodoklis.”

Materiāli tapuši ar Latvijas Vides aizsardzības fonda atbalstu. Par publikāciju saturu atbild SIA “Kurzemes Vārds”.