Latviskās garamantas "Kleever" un "Kūsiņš"
Kamēr vēl nav noplakusi kārtējo, atjaunotajā valstī jau vienpadsmito, Latvijas skolu jaunatnes Dziesmu un deju svētku uzprišinātā latviskās pašapziņas gaisotne, ir īstais laiks parunāt par patiesi nacionālām vērtībām, kuras tik ļoti mīlam cildināt. Vairāk vārdos, jo ar tiem darbiem ir kā nu kuru reizi.
Viņnedēļ uz svētku fona Rīgā un Latvijā, iespējams, nerada pietiekamu sabiedrisko rezonansi ziņa, ka 21. gadsimtā, kad tik ļoti satraucamies par latviešu tautas izdzīvošanu pasaules globalizācijas procesos, mūsu par tik dārgu naudu tapušajā latvju kultūras Mekā — Latvijas Nacionālajā bibliotēkā — lepns restorāns ieguvis vēl lepnāku vārdu. Visiem saprotamu, latvisku un cildenu — Kleever. Vismaz tā laikam domā tie, kuru atbildība bija šo vārdu izvēlēties (starp 783 idejām!?) un apstiprināt kā galīgu un negrozāmu lēmumu, kuru apstrīdēt, izrādās, nevar pat Valsts valodas centra (VVC) eksperti. Kā Gaismas pils un restorāna bosi, viņuprāt, uzsverot jaunās ekskluzīvās ēstuves būtību, izlēmuši, tā tam būt!
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv