LAIKI BIJA: tankkuģis «Valmiera»
Laikā, kad kaut kur Eiropas gaisa telpā cilpas met airBaltic jaunās lidmašīnas, kas kristītas Latvijas pilsētu vārdos, tostarp Valmieras, atcerēsimies par kādu līdzīgu akciju Padomju Savienības laikā, kad pasaules jūras un okeānus vagoja kuģi ar nosaukumiem Cēsis, Valmiera, Limbaži u.c., protams, kirilicā.
Pagājušā gadsimta 50. gadu nogalē, saņemot pirmo, pēc pasūtījuma Somijā būvētu, tankkuģi Kokanda ar 4000 tonnu kravnesību, uz Latvijas jūras kuģniecības bāzes sāka veidot tankkuģu floti. Nepieciešamību radīt Baltijas jūrā tankkuģu floti diktēja pati dzīve. Sūtīt padomju naftu no Melnās jūras ostām uz Skandināvijas valstīm, Islandi, Kubu un Viduseiropas ostām prasīja daudz laika. Tika nolemts Baltijas jūras krastā, Ventspilī, izbūvēt naftas eksporta bāzi, ar speciālu atzarojumu pievienot to Draudzības naftas vadam un pašu zemē, kā arī Polijā, Somijā, Zviedrijā un citur būvēt okeāna tankkuģus Latvijas flotei. Desmit gadu laikā Latvijas PSR tankkuģu flote pieauga līdz 40 lielajiem kuģiem. Lielākā daļa no tiem jau spēja pārvadāt 18 līdz 22 tūkstošus tonnu šķidrās kravas.
PSRS ideoloģijas rīki
Kādēļ šiem tankkuģiem tika doti pilsētu vārdi, skaidro Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja Latvijas kuģniecības vēstures nodaļas vadītājs Andris Cekuls: «Ja kuģim tika dots kādas Latvijas pilsētas vārds, tad šo kuģu apkalpes devās uz šīm pilsētām, lai tiktos ar darbaļaudīm, skolēniem utt. Un otrādi – tika arī organizētas ekskursijas uz šiem kuģiem, kad tie atradās Latvijas ostās. Tie bija pasākumi ar tādu formālisma piegaršu kopējās padomju ideoloģiskās sistēmas ietvaros, lai šo kuģu apkalpes locekļi stāstītu par savām darba uzvarām. Citos kontinentos šie kuģu nosaukumi neradīja interesi.»
Skaidrs, ka tajā laikā interesantākie un skaļākie notikumi, no mūsdienu skatu punkta, presē atspoguļoti netika. Tāpēc tankkuģu sakarā, piemēram, arī Valmieras, nekur neatradīsiet informāciju par to, kā tie pirms ienākšanas vietējās ostās (piemēram, Klaipēdā, Ventspilī) turpat netālu tīrīja savu kuģu tvertnes, tā pamatīgi pabojājot jūras ūdeņu tīrību. Šādu praksi piekopa arī citi padomju tankkuģi. Tā laika presē par šo kuģi atrodams viens vienīgs patoss: tankkuģa Valmiera apkalpe – tie bija sociālistisko sacensību pirmrindnieki, mehanizācijas inovatori, komunisma cēlāji utt.
Valmiera no Gdiņas
Tankkuģis, kas teju trīs gadu desmitus nesa Valmieras vārdu, 1967. gadā tika uzbūvēts Gdiņas kuģu būvētavā Parīzes Komūna, toreiz Polijas Tautas Republikā. Laikraksts Cīņa tā gada nogalē rakstīja: «Valmiera – tā sauc šo lieljaudas milzeni, kas piederēs Latvijas jūras kuģniecībai. Tas ir astotais tankkuģis, ko šajā gadā ir saņēmusi mūsu republikas jūrnieku saime. Tā tilpums ir 19 tūkstoši tonnu. 170 metrus garais kuģis var attīstīt 16 mezglu ātrumu. Jaunākie navigācijas aparāti, kas izgatavoti mūsu zemē, kā arī spēcīgais dzinējs ļauj tankkuģim apbraukt visu zemeslodi bez iegriešanās ostās.» Pirmajā reisā, uzņēmis 17500 tonnu naftas no Ventspils ostas, kuģis devās uz Vācijas Federatīvo Republiku (VFR).
MIRKLIS pirms tankkuģa «Valmiera» 20 gadu jubilejas – 1986. gada 17. jūlijs, Mersijas upe, pēc kravas nogādāšanas Tranmeres naftas terminālī. David Pearson foto
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv