Kur meklēt brīnumnūjiņu?
Stājoties Eiropas Savienībā, mūsu valsts vadītāji tautai solīja darīt visu, lai Latvijas iedzīvotāju ienākumu līmenis arvien vairāk tuvinātos Eiropas Savienības vidējam līmenim. Nevarētu teikt, ka Eiropas kopkorī pavadītajā laikā mūsu valstij ir izdevies paveikt būtisku izrāvienu šajā virzienā.
Jo šīs lietas nenotiek automātiski, piemēram, iestājoties politiski un ekonomiski Eiropas Savienībā, iekļaujoties ar savu monetāro sistēmu eirozonā un pat ne iespringstot, lai beidzot Latvija tiktu uzņemta pasaules bagātāko valstu klubiņā OECD! Nu, kāds tur latvietim vidējam sakars ar pērn valsts sasniegto bagātnieku klubiņu, ja Latvija (21,2%) pēc nabadzības riska rādītāja un nabadzības sliekšņa starp tobrīd 28 Eiropas Savienības valstīm 2014. gadā bija sestajā vietā no beigām, vēl bēdīgāks skats uz dzīvi bija vien Rumānijā (25,4%), Spānijā (22,2%), Grieķijā (22,1%), Bulgārijā (21,8%) un — kā par brīnumu — arī Igaunijā (21,8%). Visās šajās valstīs nabadzības risks skāra vismaz piektdaļu iedzīvotāju. Viszemākais šis nabadzības indekss Eiropas Savienībā tobrīd bija Čehijai (9,7%) un Nīderlandei (11,6%). Galu galā — arī pēc dalības šajās valstu apvienībās vien nevar spriest par Latvijas līmeni. Piemēram, Grieķija visās trijās pieminētajās kompānijās mums jau sēdēja priekšā, tai pašā laikā grieķu ienākumu līmenis jau gadu desmitiem vismaz par trešdaļu atpaliek no Vācijas iedzīvotāju ienākumu līmeņa, bet pēdējos desmit gados strauji nobraucis lejā no Eiropas Savienības vidējā līdz pat pastarīšu galam, kur arī Baltijas valstis.
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv