Kur benzīns, kur adrenalīns, tur mēs esam pirmie!
Tā par sevi šodienas Rūcamlapas ciemiņi: divi Valmieras puikas, kuriem benzīns dzīslās un kuri sevi atraduši autosportā — vienā rallija mašīnā divatā traucoties pa trasi elpu aizraujošā ātrumā. Runīgais, tas, kurš sēž blakus stūresvīram, lasa priekšā pirms tam pašu braucēju — divos piegājienos izbraucot distanci — piefiksētu ceļa leģendu, un klusētājs, tas, kurš klusē, štepselē ātrumus, spiež gāzi un bremzi, lai auto lidotu taisnajos posmos un sekmīgi ierakstītos līkumos. Esiet pazīstami — RONALDS BALDIŅŠ un INGARS SAKNE!
Sarunu sāk jaunākais — stūrmanis INGARS.
— Man ir 31 gads. Pazīstu Ronaldu jau vismaz piecus gadus. Sākās viss tā — čalis piezvana: vai negribi pasēdēt man blakus? Nospriedu, kas tad ar mani var notikt — pasēdēšu... Sākums bija grūts, bet iepatikās, patīk. Bail it kā nav, līdz brīdim... Tā mēs sākām.
Bail līdz brīdim, kamēr...
Nē, tik traki mums vēl nav bijis! Protams, ir pabraukts pa visādiem lakstiem, krūmiem un grāvmalām, bet tādi īstie kūleņi mums par laimi vēl nav gadījušies.
Vai pirms tam no šitādām trakām lietām arī kaut ko darīji?
Baigi ne. Mēs tādā mazā kompānijā sētu mačos pamēģinājām, sākām to visu tā, lai saprastu, ka tu sēdi auto, lasi stenogrammu un ka tev nekļūst slikti. Jo ir cilvēki, kuri braucot nevar lasīt. Un vēl arī svarīgi, lai tev nav bail, lai tu nesāc ķerties pilotam klāt pie stūres, kāpt ārā no mašīnas...
Tagad sarunā iesaistās arī rallija ekipāžas pilots RONALDS.
Tu esi motoru sporta aprindās zināmāks, tiesa, vairāk kā braucējs uz diviem ratiem.
Man tagad ir 35 gadi. Daudzus gadus braucu motokrosā. Neatceros vairs, kuros gados, taču esmu bijis vairākkārtējs Latvijas čempions 50, 85, 125 kubikcentimetru klasēs, laikam arī kādu 15. vietu Eiropas čempionātā izcīnīju — toreiz mēs, valmierieši, vieni no pirmajiem uz turieni aizbraucām. Vienubrīd metu moci malā, tad atkal atsāku braukt, līdz — finansējuma dēļ — noliku to visu malā. Tobrīd man jau bija savs bizness, sapratu, ka motokrosā daudz jātrenējas, bet man tam laika vairs nav. Ja gribi motokrosā braukt, vienalga kādā līmenī, nedēļā vismaz pāris dienas pa kādām trim stundām jātrenējas. Vasarā pie intensīviem darbiem tam laiku atrast grūti. Tad mani uzrunāja Ervins Grencis, lai pabraucu ar bagiju. Biju Eiropas čempionāta posmos, vinnēju arī kādu Baltijas čempionāta posmu, līdz sapratu, ka tas tāds inženieru darbs — ar bagijiem brauc sportisti ar inženieru zināšanām. Un vēl — par to naudu, ko iztērē bagijos, rallijā var ļoti daudz nobraukt! Kilometru ziņā. Lai brauktu ar bagiju, vajadzīga ļoti liela nauda.
Rallijs sanāk lētāks?
Jā.
Ingars: Protams, ja iznīcina jaunākās paaudzes Evolūciju (speciālu rallijam paredzētu Mitsubishi automašīnu), tad arī rallijs ir dārgs!
PĒRNVASAR MIERA STĀJĀ. Ronalds Baldiņš (no kreisās) un Ingars Sakne. Daces Janavas foto
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv