Kovidlaika pārdomas

Mana izglītība medicīnā aprobežojas ar dažām stundām «kara katedrā» universitātes laikā, līdz ar to izteikšu tikai savas domas, secinājumus. Iespējams, ka speciālistu vērtējumā neprecīzi lietošu jēdzienus un terminus. Tomēr savas domas un jautājumus par jaunajiem «mēra laikiem» atļaušos izteikt.

Pieejamā informācija liecina, ka Latvijā ar Covid- 19 inficējušies aptuveni 139 tūkstoši cilvēku, no tiem 2556 miruši. Dati gan attiecas uz 3. augustu – iespējams, ka tie būs nedaudz mainījušies. Igaunijā pirmo «kovidnieku» reģistrēja 2020. gada 28. februārī. Mūsu ziemeļu kaimiņiem no tā brīža reģistrēti aptuveni 134 tūkstoši saslimušo, miruši 1272 cilvēki. Kā pie aptuveni vienāda saslimušo skaita – atšķirība ap 5 tūkstošiem – mirušo skaits Latvijā ir divas reizes lielāks? Vai ir atšķirības datu vākšanā un reģistrēšanā, vai arī igauņu imunitāte ir citāda un viņu veselības sistēma strādā labāk?

Pirmās ārkārtas situācijas laikā ievērojot distancēšanos un nēsājot sejas maskas, varējām apmeklēt veikalus praktiski bez ierobežojumiem. Otrā ārkārtas situācija nāca ar pilnībā slēgtiem veikaliem un aizliegto preču sarakstiem. Piedevām tad par «angļu» vai «delta» vīrusa variantiem neviens nerunāja. Neaizstāvu «ekskursijas» pa lielveikaliem, bet droši vien lielāka jēga būtu saprātīgiem, loģiskiem un laikus noteiktiem ierobežojumiem. Ja atceramies, tad noteikumi bija, bet pastāvēja vairākas iespējas tos apiet.

Šā gada pavasarī skolām atļāva strādāt ar ierobežojumiem, atkarībā no saslimstības rādītājiem attiecīgajā pašvaldībā. Var būt, ka kāds ierēdnis Veselības vai Izglītības ministrijā zina atbildi, kāpēc pēc tāda principa nevarēja darboties visu nu jau pagājušo mācību gadu? Birokrātu variantā vieglāk slēgt visu. Līdz jaunajam mācību gadam atlikušas dažas nedēļas. Pagaidām sola, ka mācības atsāksies klātienē. Ļoti ceru, ka ne uz dažiem mēnešiem. Jo saslimstības rādītāji pieaug un no prognozētā «trešā viļņa» neizvairīsimies.