Koncerts Latvijai dzimšanas dienā
Laikā, kad tiek svinēta Latvijas valsts simtgade un notiek Latvijas dzimšanas dienai veltīti koncerti un pasākumi, arī Alojas Mūzikas un mākslas skolas un Mūzikas skolas Universum skolotāji un audzēkņi piedalījās un kļuva par šī vēsturiski unikālā notikuma līdzveidotājiem. Mēs bijām sarūpējuši savu dāvanu – Latvijas simtgadei veltītu svētku koncertu, kurā muzicēja Alojas Mūzikas un mākslas skolas skolotāju Olgas Ābeles, Anitas Āriņas, Dainas Grīnbergas, Ievas Veides, Jāņa Ansona audzēkņi un Mūzikas skolas Universum skolotāju Ingunas Birznieces, Ritmas Pētersones-Cepītes, Jāņa Dimanta un Aivara Cepīša audzēkņi. Alojas Mūzikas un mākslas skolas zālē varēja apskatīt alojiešu mākslas nodaļas skolotāju Inatras Vaļickas, Lindas Bēces, Gaļinas Birkavas un Vernera Lazdāna audzēkņu radošo darbu izstādi.
Svinīgo svētku koncertu atklāja Alojas Mūzikas un mākslas skolas direktore Laila Ulmane ar Ojāra Vācieša dzejas rindām. Pirms kopīgi dziedātās Latvijas Republikas valsts himnas Dievs, svētī Latviju Laila Ulmane īsā uzrunā teica: Latvija esam mēs paši – tās ir mūsu zināšanas, mūsu sirsnība, mūsu čaklums, mūsu labās domas un šie radošie darbi, ko šodien redzam visapkārt.
Koncertā dzirdējām, cik daudzveidīga ir Latvijas komponistu mūzika cauri laikiem, skanēja arī ārvalstu komponistu opusi.
Pūšaminstrumentu spēles skolotājs Jānis Ansons ar saviem audzēkņiem Sabīni Kozlovsku, Gunitu Džaparovu, Violetu Birkavu, Eniju Bernhardi un Mariju Jenču koncertā atskaņoja gan valsts himnu, gan divas latviešu karavīru dziesmu Nu ar Dievu, Vidzemīte un Es karā(i) aiziedams apdares. Imants Sakss karavīru dziesmas dēvējis par deviņvīru spēku: Tās kara laikā palīdzēja, kad citur nekur vairs palīdzību nevarēja sagaidīt. Tās ļāva cerēt, kad cerību prāta acīm vairs nevarēja saskatīt. Tās pat fiziski pacēla karavīra augumu, kad kaulus lauza nespēks un smiltis grauza acis. Kopā ar klavierspēles skolotāju Olgu Ābeli koncertā spēlēja divi Jāņa Ansona audzēkņi – jaunā saksofoniste Enija Bernharde un trompetists Patriks Jānis Gridjuško.
Alojas Mūzikas un mākslas skolas koklētāji Monta Milda Grīnberga, Marija Alise Jenča, Undīne Jenča, Emīls Kārlis Grīnbergs un viņu skolotāja Ieva Veide aktīvi piedalās koncertos, arī šo koncertu jauno koklētāju ansamblis bagātināja ar latviešu komponistu Valta Pūces un Viļņa Salaka skaņdarbiem.
Prieks bija satikties ar bijušo kolēģi Dainu Grīnbergu, kura koncertā muzicēja klavieru ansamblī kopā ar savu audzēkni Emīlu Kārli Grīnbergu, atskaņojot Jura Karlsona Gaiļu maršu no Lauku svītas.
Alojas Mūzikas un mākslas skolas koris diriģentes Anitas Āriņas vadībā atskaņoja Annas Lāces latviešu tautasdziesmas apdari Te ganiņi ganījuši. Alojieši šo dziesmu atskaņoja arī ikgadējā Alojas novada domes rīkotajā jaunrades dziesmu konkursā bērnu koriem Kas mēs bijām, būsim, esam, kurā šīs tautasdziesmas apdares autore Anna Lāce ieguva godpilno 2. pakāpes diplomu.
Nākamgad svinēsim latviešu komponista Alfrēda Kalniņa 140 gadu jubileju, komponista daiļrades pētnieks Arnolds Klotiņš Alfrēdu Kalniņu sauc par visražīgāko un daudzpusīgāko 20. gadsimta pirmās puses komponistu – viņa darbu klāsts sasniedz deviņus simtus. Koncertā dzirdējām Alfrēda Kalniņa kompozīciju Vasaras nakts, ko izjusti atskaņoja skolotājas Olgas Ābeles audzēknis Edvards Kaļva, kurš 23. novembrī koncertzāles Cēsis Lielajā zālē startēja IX Starptautiskajā Alfrēda Kalniņa jauno pianistu konkursā. Edvards koncertā atskaņoja arī Jāzepa Vītola dejiska rakstura latviešu tautasdziesmas Trīcēt trīcēj’ visa Rīga apdari.
Alojas Mūzikas un mākslas skolā agrāk esmu viesojies vairākkārt, alojieši vienmēr ir iepriecinājuši ar savu sirds siltumu, arī šoreiz, kad Alojā biju kopā ar Mūzikas skolas Universum audzēkņiem un skolotājiem, sajutu labu gaisotni un draudzīgu attieksmi.
Vijolniekus pārstāvēja valmieriete skolotāja Inguna Birzniece ar savu audzēkni Teofilu Vatuļinu, kopā atskaņojot Franča Šūberta Tēmu no 5. simfonijas. Šo duetu esmu dzirdējis vairākkārt un priecājos, ka, kopā muzicējot, duets ir labi saspēlējies, priekšnesums skanēja droši un pārliecinoši.
Koncertā dzirdējām arī trio – Naomija Apsīte (blokflauta), Inguna Birzniece (vijole) un Aivars Cepītis (klavieres). Jaunā flautiste Arīna Babre koncertā emocionāli atskaņoja Aleksa Roulija Humoresku.
Skolotājas Ritmas Pētersones-Cepītes audzēkņu Elīzas Veinbergas, Evas Viļumsones, Emīla Čečiņa, Tobiasa Vatuļina, Annijas Tauriņas un Sanijas Lindas Cines atskaņojumā pārliecinoši un aizrautīgi skanēja Johana Sebastiana Baha, Jāzepa Vītola, Pētera Plakida, Imanta Zemzara un Sergeja Austra Universa skaņdarbi, kā arī Jautrītes Putniņas latviešu tautasdziesmas apdare.
Visskanīgākos aplausus šoreiz izpelnījās bijušais Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra mūziķis tubists Jānis Dimants, kuram pavadījumu spēlēja šī raksta autors. Valmierieši savu programmu noslēdza ar Senu franču dziesmiņu, kurā muzicēja jaunās pianistes Joanna, Paula un Vikija, vijolniece Inguna, tubists Jānis, savukārt idiofonos instrumentus spēlēja Ritma, Elīza, Eva, Naomija, Arīna, Annija, Sanija Linda, Emīls, Tobiass, Teofils un Aivars.
Pēc koncerta Laila Ulmane un mākslas nodaļas skolotājs gleznotājs Verners Lazdāns mūs laipni iepazīstināja ar skolas telpām, pie kopīga tējas galda tikāmies ar Alojas Mūzikas un mākslas skolas draudzīgo kolektīvu, pārrunājām audzēkņu sniegumu un guvām vērtīgu pieredzi.
Liels prieks bija atkal viesoties Alojas Mūzikas un mākslas skolā, redzēt brīnišķīgo izstādi, kā arī klausīties un piedalīties koncertā, joprojām mani pārņem gandarījums par to, ka ir tik daudz vecāku, kas saprot kultūras nozīmību un motivē savus bērnus mācīties ne tikai vispārizglītojošajā skolā, bet arī mūzikas skolā.
Paldies Alojas Mūzikas un mākslas skolas kolektīvam par viesmīlību, koncerta dalībniekiem par muzicēšanas prieku!
Paldies skolotājiem, kuri savus audzēkņus koncertam bija sagatavojuši ļoti labā kvalitātē!
Paldies audzēkņu vecākiem, kuri mērķtiecīgi vada un atbalsta savus bērnus, lai viņi sasniegtu arvien jaunas muzikālas virsotnes!
Paldies šoferiem – Lailai un Aleksejam Grigorjeviem!
Lai arī turpmāk skaisti skan mūzika!
VALMIERIEŠI muzicē. Foto no Aivara Cepīša arhīva
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv