Katram sava kabata tuvāka

Jau novembrī Lauku atbalsta dienests (LAD) sāks projektu pieņemšanu pasākumā «Ieguldījumi materiālajos aktīvos», kur lauku saimniecību modernizācijai šajā – sestajā – projektu pieņemšanas kārtā  būs pieejami 29 miljoni eiro. Summa ir mazāka nekā iepriekšējās kārtās, kad atbalstam piedāvāja vidēji 70 miljonus eiro. Visticamāk, arī šajā projektu pieņemšanas kārtā projekti un tiem nepieciešamais finansējums būs krietni lielāks nekā piedāvājums, tomēr, kā lēš Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra ekonomisti, iegūt LAD apstiprinājumu projektam nav nemaz tik grūti.

LAD «jāvārds» noteikti vēl nenozīmē, ka saimnieka iecere īstenosies. Nepieciešams banku finansējums, jo, kā zināms, vispirms zemniekam projekts jāīsteno, tikai pēc tam viņš var saņemt savu ES finansējuma daļu, kas ir, sākot no 20 % tehnikas iegādei, līdz pat 70% būvniecībai jaunajiem lauksaimniekiem (pārējiem 50%).

Kādas ir izredzes? Publiski banku eksperti saka – lauksaimniecība uzticama, kreditējam. Tad seko, «bet», kā rezultātā secināms – ja esat pieredzes bagāts saimnieks ar lieliem īpašumiem, kas nekad dzīvē nav piedzīvojis zaudējumus un gadu no gada iegūst lielu un stabilu peļņu, tad bankas jūs kreditēs. Iespējams.

Aprunājoties ar saimniekiem, kas īstenojuši ES projektus, izrādās, ka pie finansējuma pēdējā laikā grūti tikt pat tiem, kam nepieciešami līdzekļi tehnikas iegādei, kas ir vienkāršākais, ātrākais un no kreditēšanas viedokļa drošākais ES fondu apguves veids. Ja esat iecerējuši slaucamo govju fermas būvniecību, tad finansējumu jums visdrīzāk sameklēt būs ļoti, ļoti grūti.

Protams, var pārmest bankām nevēlēšanos pelnīt ar ieguldījumiem lauku saimniecībās. Tikai jārēķinās, ka Latvijā tādu banku, pie kurām vērsties, palicis ļoti maz, turklāt tās visas pieder ārvalstu kapitālam, kam, būsim godīgi, visai maz interesē valstiskā ideja attīstīt lauku uzņēmējdarbību un veidot vidusslāni. Šobrīd tām interesē, kā atkratīties no starptautiskiem un vietējiem finanšu uzraugiem, kuri pēta darījumus ar ārvalstu rezidentu naudu, kas iepriekšējos gados bija ļoti ienesīgs banku bizness mūsu reģionā. Un ļāva vieglāk pieiet vietējo biznesu kreditēšanai. Latvijas Bankas šā gada pirmā ceturkšņa finanšu stabilitātes pārskatā norādīts, ka «bankām, kuru darbība līdz šim balstījusies galvenokārt uz ārvalstu klientu, t.sk. augsta riska klientu, apkalpošanu, jāpielāgojas jaunajiem apstākļiem. Kopš 2015. gada beigām šo kredītiestāžu klientu maksājumu apjoms samazinājies vairāk nekā astoņas reizes, ārvalstu klientu noguldījumu atlikums krities par 71,5%, un ārpus ES esošo valstu klientu noguldījumu īpatsvars kredītiestāžu kopējos noguldījumos sarucis līdz 8,5%». Dati par banku peļņas rādītājiem liecina, ka pirmajā pusgadā tā bija 121,5 miljoni eiro, kas ir par 10,1% mazāk nekā pērn. Savukārt kreditēšanas indekss, kas rāda uzņēmēju spēju aizņemties un banku spēju aizdot, pieaug diametrāli pretējos virzienos – uzņēmēju aizņemties spējas indekss kāpis no 110 punktiem pērn līdz 114 punktiem šogad. Banku spēja aizdot kritusies no 90,4 punktiem pērn līdz 88,3 punktiem šogad.

Šķiet, pienācis pēdējais brīdis Saeimai un valdībai nopietni ķerties pie risinājumiem ekonomikas kreditēšanai. Tāda iespēja ir vietējo krājaizdevu sabiedrību attīstīšana, beidzot noņemot virkni ierobežojumu, tajā skaitā banku un nebanku kreditētāju lobēto liegumu finansēt juridisku personu projektus.