Kartupeļi vēl ziedos

Kartupeļu audzēšana būtu laba nodarbošanās, ja laiks būtu labāks (smejas). Kopumā man ir ap 20 hektāriem, kuros tiek stādīti kartupeļi, un ar to man arī pietiek. Lielākā daļa tiek audzēta pārstrādei Aloja-Starkelsen, nekad nav bijis problēmu ar viņiem. Visus cietes kartupeļus, ko izaudzēju, viņi nopērk, pat ja ir izaudzēts vairāk, nekā līgumā noteikts. Maza daļa ir pārtikas kartupeļi. Kādreiz pļāvu arī sienu, bet tas pasākums aizgāja uz grunti. Atliek vienreiz drusku palaisties, un esi jau ārpus aprites. Īsti nebija kam tos ruļļus pārdot, vietējie lielākoties audzē gaļas lopus. Lielsaimniekiem jau ir pašiem sava tehnika.

Vasara jau kopumā ir normāla, galvenais ir izšķirties par īsto brīdi, kad kartupeļus pret lakstu puvi miglot, jo tas ir dārgs pasākums, ko nevari palaist vējā, un nedrīkst arī nokavēt. Kad jau ar aci vari redzēt puvi, tad jau ir par vēlu. Uz tiem 20 hektāriem man aiziet ap tūkstoti eiro, lai varētu nomiglot. Obligāti vajag divas stundas bez lietus, ja pūš vējš, tad arī nedrīkst miglot, jo viss iet pa gaisu. Jānotrāpa īstais laiks.

Kā augu seku maināt?

Man puse zemes ir Vecatē un otra puse Skaņkalnē, kopā lauksaimniecības zeme man ir ap 60 hektāriem, tomēr tikai 20 hektāros audzēju kartupeļus. Parasti kartupeļu vietā iesēju kādu zālāju vai kaimiņam pasaku, lai kaut ko iesēj. No «Rimeikām» Uvis kādreiz rudzus sev iesēj, pats arī nokuļ. Tas mums ir savstarpēji izdevīgi, un viens otram neko nemaksājam.

Kādas kartupeļu šķirnes vislabāk audzēt?

Man ir divas, agrā ir Tomenus, tie jau ir pašās augusta beigās, septembra sākumā rokami ārā. Kad ir labvēlīga vasara, ir pat 25 % cietes. Otrā šķirne, Kuras, tie ir vēlie kartupeļi, bet aug kā traks. Nāk jau jaunas, ko mēģināt, bet nevajag jau eksperimentus. Priekš tam ir izmēģinājumu lauciņi. Alojai-Starkelsen kopumā esmu sastādījis 17 hektārus – pusi uz pusi. Kāda nu kuru gadu ir vasara, tā arī izaug kartupeļi. Vidēji no lauka aizvedu 350-400 tonnas uz Aloju. Tiek atsevišķi audzēti sēklai kartupeļi, jo tur agri ir jānobeidz, lai dabū nostāvēties. Neizaudzē lielus, tas ir svarīgi.

Agros kartupeļus parasti nododu viens no pirmajiem, tos paņem visus. Tādā ziņā pirmie ir prom, nav ne jāsedz, nekā. Ar vēlajiem nedaudz ievelkas tas viss – ir jāsedz. Ar pirmajiem saliem apsalst, ja neapsedz. Vai nu ar salmiem, vai ar sienu, nekas nav labāks. Lietus jau neskādē, galvenais, lai nedabū salu, jo tad ir cietes procents zemē. Labā gadā pusoktobrī viss jau ir prom, un tad notiek zemes aršana un viss pārējais.

KĀRLIS ROKPELNIS savā kartupeļu laukā. Ārijas Romanovskas foto