Kārtējā necieņa pret cilvēku
Tāds — tik karsts un sauss maijs un jūnija sākums — ilgi mums nav bijis. Dzīvojot laukos, ieilgušā sausuma dēļ problēmu netrūkst. Tās ir visiem, bet katrā ziņā par vēl vienu nopietnu sadzīvisku problēmu vairāk ir tiem, kas dzīvo neasfaltēta ceļa malā. Tā nu ir sanācis, ka arī mūsu mājas atrodas pašā grants seguma ceļa malā vietā, kur beidzas Ķoņu pagasts un sākas Lodes pagasts. Esam ceļam tik tuvu, ka faktiski visa vasara paiet vienos vienīgos putekļu mākoņos. Ne veļu var dārzā izžaut, ne kopā ar ģimeni zem ābeles pavakarēt, nav jēgas arī auto mazgāt, jo pa vienu vien dienu tai, pagalmā stāvot, uzaug pamatīga putekļu kārta.
Šā putekļainā ceļa saimnieks ir uzņēmums «Latvijas valsts ceļi». Jau no maija sākuma zvanu uz šās firmas kantori Valmierā, cīnos un lūdzos, lai tak apžēlojas par mums. Atbildē dzirdu: tad nav šis, tad atkal nav tas, un tā joprojām. Kad pacietības mērs ir pilns, pasaku arī to, ko domāju par šādu attieksmi. Tad man tālrunī aizrāda, ka es esot rupjš.
Pēc kārtējām sarunām beidzot tomēr pienāca ilgi un pacietīgi gaidītais laimes mirklis: kādu dienu pie mūsmājām piestāja trīs dažādas «Latvijas valsts ceļu» tehnikas vienības. Atviegloti uzelpojām — nu beidzot esam glābējus sagaidījuši! Diemžēl prieka un cerību brīdis izrādījās negaidīti īss.
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv