Kā palielināt Latvijas eksportu farmācijā?
Pirms dažiem mēnešiem Latvijas vārds izskanēja teju vai visā pasaulē — skandāls ap Mildronātu jeb Meldoniju atgādināja, ka zāļu ražošana ir viena no tradicionālajām mūsu valsts tautsaimniecības nozarēm ar augstu pievienoto vērtību un atpazīstamību pasaulē. Savukārt Saeimas Tautsaimniecības komisijā šonedēļ viesojās farmācijas nozares pārstāvji, lai iepazīstinātu ar savu redzējumu par nozares attīstību un soļiem, ko valstij būtu nepieciešams spert mūsu farmācijas nozares iespēju pilnīgai izmantošanai.
Kādēļ zāļu ražošanā Latvijai ir būtiska? Farmācijas nozare nodrošina augsti kvalificētu darbaspēku, Latvijā nodarbinot aptuveni 9000 darbinieku un papildus tam netieši radot apmēram 4000 darba vietu saistītajās nozarēs. Pērn Latvijas ražotāju zāles un citas medicīnas preces pārdotas par 132 miljoniem eiro. Lielākā daļa jeb 86% no šīs produkcijas tika eksportēta. Pēc pārdošanas apjoma pārdotākais Latvijas ražotāju medikaments 2015. gadā bija jau pieminētais Mildronāts. Farmācijas nozares devums kopējā Latvijas eksportā šī gada martā bija 4,7%, turklāt pieaugums pret 2014. gada martu veidoja 28,6%.
Tie ir tikai daži skaitļi, kas liecina — farmācija ir viena no nozarēm, kas dod ievērojamu labumu Latvijai ekonomikai gan caur nodokļiem, gan darba vietām, gan atpazīstamību pasaulē. Vai mēs spējam to pilnībā izmantot? NKaut arī Latvijas ražotāji ir gatavi palielināt medikamentu ražošanas apjomus, kam beidzies patentu aizsardzības periods, Latvijas tirgus ir pārpildīts ar analogām ārzemēs ražotām zālēm, kuras ārsti turpina izrakstīt pacientiem pēc vēl 90. gados ievazātas sadarbības shēmas ar zāļu lieltirgotājiem, kuru tieša ietekme sniedzas līdz pat Latvijas valdībai.
Mūsu ierēdniecība jau kopš 90. gadiem ir pieņēmusi, ka koncentrēšanās uz konkrētu nozaru attīstību valstī nav pieļaujama. Lai katrs tiek galā ar savu uzņēmējdarbību, kā grib. Nav vajadzīgs valsts atbalsts nedz infrastruktūras, nedz izglītības veidā. Uzskatu, ka šāda bezatbildīga pieeja ir novedusi pie hroniskā naudas trūkuma gan pensijām, gan pabalstiem, gan veselības aprūpei.
Demogrāfiskās situācijas dēļ studentu farmācijas nozarē ir mazāk, un paredzams, ka nākotnē to skaits saruks vēl vairāk. Savukārt nozarē strādājošie noveco un aizbrauc no Latvijas. Kā norāda zāļu ražotāji, nozarē ir problēmas arī ar iegūtās izglītības kvalitāti, it īpaši dabas zinātņu jomā vispārējā izglītībā. Kā vienu no risinājumiem mēs piedāvājam obligātā fizikas un ķīmijas eksāmena ieviešanu vidusskolu beidzējiem. Savukārt augstākās izglītības jomā ir jānostiprina rūpnieciskās farmācijas programma, nodrošinot finansējumu vismaz 30 studiju vietām un atbalstot ārzemju pasniedzēju piesaisti.
Nozares pārstāvji arī uzsver, ka no valsts puses būtiski ir atbalstīt ražotāju centienus apgūt jaunus eksporta tirgus, paplašināt Latvijas medikamentu atpazīstamību pasaulē. Ir svarīgi, lai vietējie farmācijas uzņēmumi netiek izslēgti no šāda atbalsta birokrātisku ierobežojumu dēļ.
Kopumā ir gandarījums, ka Tautsaimniecības komisijai ar farmācijas nozares pārstāvjiem ir sācies konstruktīvs dialogs. Esmu aicinājis viņus griezties komisijā ar konkrētiem rakstiskiem ierosinājumiem, lai kopīgi meklētu risinājumus, kā palielināt Latvijas eksportu, samazināt zāļu importu, attīstīt pētniecību, uzlabot sabiedrības veselību!
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv