Jāsamazina nekustamā īpašuma nodoklis

Nekustamā īpašuma nodoklis skar jebkuru Latvijas ģimeni. Vairs nevar rēķināties, ka valsts katru gadu nepaaugstinās nodokli, un tas rada bailes, jo iedzīvotāji nespēj plānot izdevumus nākotnē. Valstij un pašvaldībām ir jāveicina, lai iedzīvotāji paliktu Latvijā un katram būtu savs mājoklis, lai būtu drošības sajūta, ka ir un būs, kur dzīvot. Satversmes 105. pants garantē tiesības ikvienam uz īpašumu, taču nekustamā īpašuma nodokļa likmes pieaugums iedzīvotājiem, kas nespēj samaksāt par savām dzimtas mājām, kurās dzīvojušas vairākas paaudzes, dzen viņus izmisumā, jo, nespējot nomaksāt nodokli, viņi ir spiesti pārdot dzimtas īpašumus.

Grozījumi likumā paredz, ka pašvaldībām būs tiesības piemērot zemāku nekustamā īpašuma nodokļa likmi — sākot no 0,1% no nekustamā īpašuma kadastrālās vērtības. Zemei, kuras platība nepārsniedz vienu hektāru, uz kuras atrodas dzīvojamā māja, kurā ir deklarēta vismaz viena persona, ja tā netiek izmantota saimnieciskās darbības veikšanai, pašvaldībām būs pienākums piemērot nodokli 0,1% apmērā no nekustamā īpašuma kadastrālās vērtības.

Dzīvojamām mājām neatkarīgi no tā, tās ir vai nav sadalītas dzīvokļu īpašumos, dzīvojamo māju daļām, telpu grupām nedzīvojamās ēkās, kuru lietošanas veids ir dzīvošana, kā arī telpu grupām, kuru lietošanas veids ir saistīts ar dzīvošanu (garāžām, autostāvvietām, pagrabiem, noliktavām un saimniecības telpām), kurās ir deklarēta vismaz viena persona un ja tās netiek izmantotas saimnieciskās darbības veikšanai, būs jāpiemēro nodoklis 0,1% apmērā no nekustamā īpašuma kadastrālās vērtības. Dzīvojamām mājām, kurās nebūs deklarēta persona, tiks piemērots nodoklis 0,2%.

LRA ieskatā Latvijā nekustamā īpašuma nodoklim nav mērķtiecīgas politikas, lai risinātu mājokļu jautājumus, nedz arī lai mazinātu nevienlīdzību. Dānijā, Francijā, Beļģijā, Maltā un Īrijā fiziskām personām par vienīgo nekustamo īpašumu netiek piemērots nekustamā īpašuma nodoklis. Igaunijā un Lietuvā nodokļu likmes zemei nepārsniedz 0,2% un mājoklis (dzīvojamā platība) netiek aplikts ar nodokli, savukārt Latvijā pilnīgi pretēji tiek piemērots nekustamā īpašuma nodoklis gan par zemi, gan par dzīvojamām telpām. Pašlaik likums paredz, ka pašvaldības var piemērot nekustamā īpašuma nodokļa likmi no 0,2% līdz 3% no nekustamā īpašuma kadastrālās vērtības.

LRA jau iepriekš ir publiski paudusi viedokli, ka kategoriski iebilst pret Valsts Zemes dienesta sagatavoto iniciatīvu no nākamā gada paaugstināt nekustamo īpašumu kadastrālās vērtības, kas tiek izmantotas nekustamā īpašuma nodokļa aprēķiniem un līdz ar to paaugstinās nodokļa slogu iedzīvotājiem.