Ja dara, tad grūtību nav – vietējā bioloģiskā saimnieka stāsts

Saimnieks, kas audzē sēklas, izmantojot bioloģiskas metodes, un ražo bioloģisku produktu. Gaiķēniem ir arī sena un interesanta vēsture – pēc saimnieka uzskatiem, viņa ciltskoks un Gaiķēni ir saistāmi jau kopš 16. gadsimta. Vienmēr, kad rakstīts par šo vietu kādos vēstures rakstos, šī vieta allaž ir bijusi atšifrēta kā mājas «Gaiķēni». Vēlāk, kad notika dzimtbūšanas atcelšana, kad latviešiem piešķīra uzvārdus, no māju nosaukuma arī tapa Gaiķēnu uzvārds. No ceļa līdz pagalmam ved koku aleja – to sastādījis vecvectēvs ar barona dāvātiem stādiem. Vienam no daudzajiem alejas kokiem ir piešķirts dižkoka statuss. Tā ir liepa. Dižliepa.

Saimnieks Mārtiņš Gaiķēns nevarētu šīs mājas saukt par bērnības mājām. Viņš sevi sauc par Rīgas centra bērnu: «Es esmu mācījies un audzis Rīgā. Studēju Rīgā un arī pirmās darba gaitas man ir bijušas Rīgā. Tad kādā brīdī apnika sēdēt birojā un braukāt apkārt pie klientiem. Tajā mirklī izdomāju, ka atgriezīšos dzimtas laukos.» Mārtiņš  paaudžu paaudzēs mantotajā īpašumā atgriezies pirms nu jau kādiem 15 gadiem: «Latvija iestājās Eiropas Savienībā, un parādījās perspektīva, ka kaut ko var audzēt. Es saimniecības gaitas sāku ar aitkopību, te izveidoju šķirnes saimniecību. Pēc pāris gadiem sapratu, ka man tomēr daudz tuvāka ir biškopība. Tāpēc es nolikvidēju aitkopību un pārgāju tikai uz biškopību. Līdz ar bitēm man nāca klāt arī sējumu platības. Sāku kult un tirgot nektāraugu sēklu. Šobrīd mēs esam sertificēta sēklu audzēšanas saimniecība.» Saimnieks audzē facēlijas sēklu, āboliņa, griķu un kviešu sēklu.

EIROPAS LĪDZFINANSĒTAIS KOMBAINS. A. Oļševska foto