Izteikšanās brīvība pret atbildību
Pagājušajā nedēļā Latviju pāršalca ziņa par problēmām kādā Rīgas ģimnāzijā, kur latviešu valodas un literatūras skolotāja saņēma aizrādījumu par mācību darbā lietotu dzejoli ar vairākiem asākiem vārdiem. Tikmēr starptautiska mediju aizsardzības organizācija «Komiteja žurnālistu aizsardzībai» («Committee to Protect Journalists») ziņoja, ka Eiropas Savienībā ir problēmas ar preses brīvību.
Viens no aspektiem, kas tika izcelts, bija kriminālatbildības esamība par neslavas celšanu un goda un cieņas aizskaršanu. Kas abiem gadījumiem kopīgs? Ir redzams konflikts — tiesības izteikties konfrontē ar atbildību par saviem vārdiem un to ietekmi uz citiem.Nu jau pazīstamais dzejolis «Svētīgi», kas tika publicēts pirms astoņiem gadiem, lasītāju pārsteigs ar tekstu, kurā cita starpā ir arī pāris sulīgu svešvalodas lamuvārdu, kurus pieklājīgiem cilvēkiem ikdienā nav vajadzības lietot. Visticamāk, tieši šie vārdi, kuri sākas ar «b» un «p», bija par iemeslu neoficiālam aizrādījumam skolotājai, kura vēlāk publiski sūdzējās par cenzūru. Protams, nav labi stāties ceļā mākslas visdažādākajām izpausmēm, taču der aizdomāties, cik ērti ir kaut kam piekarināt «mākslas», «daiļrades» vai citu birku un pēc tam to vienkārši izmantot. Ja es esmu pret lamuvārdiem dzejolī, automātiski pārvēršos par cenzoru, tumsoņu vai sazin ko citu... Galvenais, ka pret to nav «pretindes» — kurš pirmais pasaka «pareizo» viedokli (konstatē, ka kaut kas ir māksla), tas var dejot uz otra idejas «kapa». Katrā ziņā priecājos, ka pazīstu cilvēkus, kuriem varu izteikties bez ekstrēmiem līdzekļiem, bet gan loģiski, argumentēti un — šajā gadījumā svarīgākais — pieklājīgi. Pie reizes arī paldies latviešu valodas skolotājām Daugavpils Valsts ģimnāzijā, kur man netika bāzti sejā lamuvārdi, lai gan neviens arī akli nenoliedza to eksistenci. Ir dažādi veidi, kā mācīt, nevajag jau uzreiz grūst dubļos.
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv