Izrādē pazūd laiks

UZ SPĒLMAŅU NAKTI, kurā nominēts Elīnas Lutces solo uzvedums Korpuss, viņa dosies ar labām sajūtām un prieku par to, ka tiek novērtēta arī laikmetīgā deja. Kristas Dzudzilo foto

Sarunājam tikties kādā šķietami klusā kafejnīcā, taču vēlāk nospriežam, ka labāk būtu pēdējo jauko rudens pēcpusdienu pavadīt svaigā gaisā, un dodamies uz netālo Vērmanes dārzu. Visbrīvākais stūrītis ir netālu no dambretes spēlētāju pulciņa, un vēlāk Elīna par šo interesanto skatu arī kaut ko bildīs.Ir jāieklausās sevīPēc Valmieras Valsts ģimnāzijas beigšanas Elīna automātiski aizgāja studēt uz Banku augstskolu, jo skolā mācījās eksaktajā klasē. Taču tad, viņa atceras, notikušas mistiskas lietas — izlasījusi sludinājumu, ka Latvijas Kultūras akadēmija uzņem horeogrāfus, kas notiek ik pa četriem gadiem. Konsultācijā Elīna vēroja deju nodarbību, kur bija daudz dažādu interesantu kustību, par  kurām tolaik viņa neko nezināja. Un smejot atklāj, ka nodomājusi: o, cik interesanta deja, kurā jāveļas pa grīdu! Uzzinot, kas nepieciešams, lai iestātos horeogrāfos, Elīna atklāja, ka nekā no tā viņai nav, un uz ātru roku iestājās deju grupā Dzirnas un Zitas Ersas baleta studijā. To visu viņa paveica, vienlaikus studējot Banku augstskolā. «Mūsu gadā akadēmijā stājās gandrīz viss Dzirnu pamatsastāvs, visi puiši, un es ar savām ātri sarautajām laikmetīgās dejas un klasikas zināšanām tur vienkārši mirdzēju nekā nezināšanā. Taču, tiekot iekšā, mans izrāviens bija straujš, un es viņus ātri panācu. Pirmo gadu netiku budžeta grupā, bet otrajā gadā, kā tiku, tā visus gadus noturējos.» Studējot horeogrāfos, nevienu brīdi Elīnai nav bijusi doma kaut ko mainīt, un, reiz, esot klasiskās dejas nodarbībā akadēmijā, viņa iegrimusi pārdomās: kā tā var būt, ka tagad man tāda skola būs... pilnīgs pretstats augstskolai, kur diezgan konstruktīvi laiks pagāja rēķinot. Viņa saka lielu paldies savai skolotājai Olgai Žitluhinai par uzticēšanos un spēju ieraudzīt iesācējā potenciālu.