Izdota Aivara Leiša grāmata «Kārlis Jansons»

Tēlnieks Kārlis Jansons (1896 – 1986) ir vitālu, temperamenta uzspriegotu tēlu autors, kurš darbojies galvenokārt monumentālās un memoriālās skulptūras jomā, radot virkni nozīmīgu pieminekļu vairākās Latvijas pilsētās. Varas maiņu gaitā tie daudzkārt cietuši un iznīcināti, taču izcilākie no tiem  – Jelgavas atbrīvotājiem veltītais piemineklis «Lāčplēsis un Melnais bruņinieks» (1932) un Latgales Māras monuments Rēzeknē (1939) –, pateicoties viņa dēla, tēlnieka Andreja Jansona, pūlēm, atjaunoti.

Kārļa Jansona memoriālos darbus varam sastapt arī daudzās Latvijas kapsētās: paša mākslinieka apkopotajā darbu sarakstā uzskaitīti 36 kapa pieminekļi, 21 no tiem uzstādīts Rīgas Meža kapos. Vērienīgākais un pazīstamākais no tiem ir Latvijas Valsts pirmā prezidenta Jāņa Čakstes memoriāls (1935). Strādājis arī stājtēlniecībā, veidojot portretus un sižetiskas figurālas kompozīcijas. Kārļa Jansona rokrakstā jūtama Mikelandželo un Ogista Rodēna tēlniecisko principu ietekme, viņa tēlniecībai raksturīga patētiska emocionalitāte, spriega atlētisku ķermeņu ekspresija un detalizēta formveide. Mākslinieka ražīgā darbība tēlniecībā aptvēra ilgu laikposmu, un tai veltītas arī daudzas publikācijas, tomēr grāmatas autors atzīst, ka šī izcilā tēlnieka vieta Latvijas mākslas kopainā joprojām nav pietiekami skaidri iezīmēta un novērtēta.

Grāmatas autors centies aptvert ne vien visu Kārļa Jansona radošo mantojumu un pedagoga darbību, bet arī bagātīgo dzimtas vēsturi, kas saistās ar senajām, ģimenei aizvien piederošajām Siļķu mājām Gaujas krastā Cēsīs, kur mākslinieks dzīvojis un strādājis visu mūžu, ilgus gadus dodot pajumti arī Latvijas Mākslas akadēmijas Tēlniecības nodaļas studentu vasaras praksēm.

Kārlis Jansons dzimis zemkopju ģimenē, līdz Pirmajam pasaules karam mācījies Cēsu pilsētas zēnu elementārskolā. No 1915. gada turpinājis mācības Kazaņas komercskolā, 1917. gadā beidzis Pleskavas komercskolu, no 1917. līdz 1919. gadam studējis Rīgas Politehniskā institūta Arhitektūras nodaļā, no 1919. līdz 1925. gadam – jaundibinātās Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) Tēlniecības nodaļā pie Konstantīna Rončevska. Viņa diplomdarbs – neobarokālā skulpturālā grupa «Cīņa ar Kentauru» 20. gs. 80. gados atlieta bronzā un uzdāvināta Cēsīm. 20. gs. 20.–30. gados studiju nolūkā apmeklējis Itāliju, Vāciju un Franciju, 1934. un 1938. –1939. gadā papildinājies bronzas liešanas tehnikā un granīta apstrādē Somijā. Pirmo plašāko ievērību guvis 1929. gadā ar pieminekli Augustam Deglavam Rīgas Meža kapos. No 1937. līdz 1972. gadam strādājis LMA, bijis Tēlniecības meistardarbnīcas vadītāja Kārļa Zāles palīgs, vēlāk – pedagogs, no 1966. gada – profesors. No 1928. gada darbojies Latvju mākslinieku biedrībā, no 1945. gada bijis Latvijas PSR Mākslinieku savienības biedrs.

Mākslas zinātnieks, izstāžu kurators un pedagogs Aivars Leitis (1957) absolvējis T. Zaļkalna Latvijas PSR Valsts Mākslas akadēmiju (1984), ieguvis humanitāro zinātņu maģistra grādu mākslā (Mg.art.) Latvijas Mākslas akadēmijā (2003), mākslas pedagoga sertifikātu Latvijas Mūzikas akadēmijā (2004). No 2000. gada pasniedzējs Valmieras Mākslas vidusskolā, no 2005. gada Valmieras Valsts ģimnāzijas mākslas galerijas «Leduspagrabs» vadītājs. Galvenokārt pievērsies Latvijas naivās mākslas izpētei. No 2006. gada Latvijas naivās mākslas muzeja direktors. Bijis vairāku nozīmīgu izstāžu kurators.

Sērijā «Latvijas mākslas klasika», kas aizsākta 2014. gadā, tiek izdotas neliela apjoma grāmatas plašam lasītāju lokam, kuras viegli uztveramā veidā ļauj iepazīt mūsu mākslas klasiķu dzīvesstāstus un radošo devumu. Tās ietver plašu reprodukciju klāstu un pilnu teksta tulkojumu angļu valodā. Grāmatas papildina laika josla, kas latviešu mākslinieku dzīvi ļauj skatīt pasaules notikumu kontekstā, atklājot kopsakarības, paralēles vai vienkārši interesantas sakritības. Sērijā iepriekš iznākušas grāmatas par Aleksandru Beļcovu, Borisu Bērziņu, Līviju Endzelīnu, Voldemāru Irbi, Jāni Liepiņu, Rūdolfu Pērli, Vilhelmu Purvīti, Kārli Padegu, Jani Rozentālu, Jāni Robertu Tillbergu, Konrādu Ubānu, Teodoru Ūderu, Johanu Valteru, Sigismundu Vidbergu, Rihardu Zariņu, darbnīcu «Baltars», Jāni Ferdinandu Tīdemani un Hildu Vīku.

Latviešu teksta literārā redaktore Guna Pence, tulkotājs angļu valodā Valdis Bērziņš, angļu teksta korektore Iveta Boiko, māksliniece Anta Pence, attēlu apstrāde: Jānis Veiss.

Atbalsta: Valsts kultūrkapitāla fonds, Dina un Jānis Zuzāni.