«Iesākumā bija vārds...»
Par to, ka valmierietis RENĀRS VELIČKO decembra sākumā izdeva savu pirmo albumu, «Liesma» jau rakstīja. Tomēr vēlējos Renāru uzaicināt uz sarunu par to, kā rodas mūzika, un, protams, arī par pašu albumu.
Kāds ir tavs ceļš mūzikā?
Es vienmēr esmu mazliet bijis mūzikā. Jau bērnudārzā dziedāju ansamblī, pēc tam skolas korī Vaidavā. Mūzika visu laiku ir bijusi apkārt. Pamatskolas beigās mums ar klasesbiedriem radās doma izveidot savu grupu, tad es arī tur darbojos. Kas ir interesanti – tā laika grupas biedri joprojām turpina nodarboties ar mūziku. Tālāk jau sāku dziedāt Vaidavas lielajā korī, tad Valmieras Valsts ģimnāzijas korī. Kaut kā tā mūzika ierāva sevī. Aizbraucu arī uz Dziesmusvētkiem ar kori, tas bija jauns uzrāviens visam. Tā kā nebiju mācījies mūzikas skolā, es sapratu, ka gribu mācīties, un gāju uz privātstundām. Tad es iestājos Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijā, pabeidzu to. Biju izmācījies par mūzikas skolotāju un diriģentu, paralēli arī strādāju vairākās Valmieras puses skolās. Kaut ko darbojos, nedaudz spēlēju, iesaistījos jaunos muzikālos projektos, piemēram, kopā ar Valmieras Valsts ģimnāzijas puišiem izveidojām vokālo grupu «8. marts» – tas bija labs posms. Tad bija grupa «Rudolf & Red Nosers», tas bija projekts, kas pastāvēja dažus gadus, bet bija tāds interesants un savdabīgs. Tad mazliet darbojos arī elektroniskās mūzikas projektā «Kasetes», kas turpina pastāvēt. Es tur sabiju gana īsu brīdi, un man ir prieks, ka puiši tur aizvien darbojas ar panākumiem.
RENĀRS VELIČKO. Foto no personīgā arhīva
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv