Griezīs Rīgā, laukiem būs jāpiekrīt
Nedomāju, ka Latvijas valsts budžetā problēma būtu atrast pedagogu algu pielikumam trūkstošos 9 miljonus. Tā patiesībā ir sīknauda pret tiem līdzekļiem, kas regulāri un negrozāmi tiek tērēti dažādiem mistiskiem pētījumiem. Par kādām tēmām? Nu, kaut vai par to, kā visi kopā mūsu Dievzemītē dzīvosim pēc administratīvi teritoriālās reformas. Viņnedēļ 12. martā Saeimā mūsu tautas gudrākās galvas, kuras Latvijas 13. parlamentā tīrās sakritības pēc lielākoties ir bez nabassaitēm nopietni ņemamās vietējās pašvaldībās, nobalsoja par Administratīvi teritoriālās reformas turpināšanas likumu. 54 deputāti PAR, apaļa nulle PRET un ceturtā daļa no Saeimas kopējā deputātu skaita atturējās, faktiski viņiem tas, kas varētu notikt šajā valstī un neglābjami kaut kādā veidā skartu visus tos, kuri dzīvo ārpus ūdensgalvas Rīgas, vismaz pagaidām ir nedaudz pofig...
Latvijas galvaspilsēta taču pēc administratīvi teritoriālās reformas paliks savā vietā, nu, varbūt nedaudz apgraizīta ģeogrāfiski. Vai valdīs ap 2021. gadu tur vēl lieliskā kompānija Ušakovs un draugi, vai arī no šī izcili saimnieciskā fendermaņu klana tur būs palikušas vien pēdējās metastāzes, tas rīdziniekiem varētu nebūt tik būtiski: gan jau apkure ziemā būs, auksts un silts ūdens krānos arī, uz ielām autobusi, tramvaji, trolejbusi... Viss notiks, tāpēc, ka tā ir un būs Rīga, faktiski valsts valstī ar visām no tā izrietošajām priekšrocībām.
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv