«Glāstvaboles» un «mācītājmārītes» jeb cilvēciskais faktors
Drošību uz ceļa veido ne tikai transportlīdzekļu tehniskais stāvoklis, kvalitatīvs ceļa segums un satiksmes noteikumu ievērošana, bet arī katra autovadītāja prasmes, koncentrēšanās spējas un ievērotie drošības pasākumi. Tomēr, lai gan visiem šie kritēriji ir zināmi, autovadītājiem ceļā nereti gadās traucēkļi, kas novērš uzmanību, piemēram, «glāstvaboles» jeb mobilās ierīces un navigācijas sistēmas, «izsalkummuša» jeb izsalkums, kā arī «miega pele» jeb nogurums un miegs. Šie un vēl citi traucēkļi spēj ne tikai novērst autovadītāja domas, bet arī acu skatienu no ceļa, tā radot bīstamas situācijas.
Lai gan Satiksmes ministrijas pēdējo četru gadu dati norāda, ka arvien samazinās to satiksmes negadījumu skaits, kuros ir iesaistīts komerctransports, tomēr ceļu satiksmes negadījumi Latvijā notiek pārmēru bieži, — nozīmīgi, ka visbiežāk ikdienas satiksmes traucēkļu dēļ. Piemēram, «glāstvaboles» jeb mobilās ierīces un navigācijas sistēmas, «izsalkummuša» jeb izsalkums, «bedrugrauzējs» jeb bedres, «mācītājmārīte» jeb komentējošs blakussēdētājs, kurš nemitīgi aizrāda un māca šoferi, «kāpurvilcējs» jeb lēni braucošs autovadītājs, kas traucē satiksmi, kā arī «miega pele» jeb nogurums un miegs, kas rodas pēc ilgām darba stundām vai agri ceļoties. Šie visi traucēkļi ir ļoti nozīmīgs riska avots negadījumiem, jo brīdī, kad autovadītājs kaut uz sekundi novērš acis no ceļa, viņš nesaņem informāciju par to, kas notiek un kā ir turpmāk jārīkojas. Starptautiskās autotransporta savienības (IRU) veikts pētījums norāda, ka tieši šādi traucēkļi jeb cilvēciskais faktors ir viens no galvenajiem negadījuma cēloņiem Eiropā.
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv