Būt gatavam lūgt dzīvību

Sākumā viņai izrakstītas valsts apmaksātas zāles, un uz brīdi arī šķitis, ka paliek labāk. Tomēr medikamenti šo reto slimību neārstē, vien nedaudz palēnina tās gaitu. Zanes pašsajūta turpinājusi pasliktināties, un trīs gadu laikā jaunā sieviete nonākusi līdz vienīgajai iespējai, kas viņu varētu glābt, – plaušu transplantācijai.

Diemžēl izrādījies, ka šādu operāciju Latvijā neveic un tā nav arī ierindota valsts apmaksājamo ārstniecības pakalpojumu grozā. "Uzrakstīju iesniegumu, lai valsts man segtu plaušu transplantācijas izmaksas ārzemēs. Bija pat vairākas vēstules, gan Veselības ministrijai, gan NVD, gan personīgi tā brīža Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai. Uz visām vēstulēm saņēmu atteikumu," atminas Zane.

Jaunās sievietes ārstējošais kardiologs Andris Skride pēc savas pašiniciatīvas uzmeklējis kontaktus Vīnes klīnikā, kur viņai sarunāta operācija. Atlicis vien savākt nepieciešamo finansējumu – 120 000 eiro, lai pacienti iekļautu aktīvajā transplantācijas listē.

"Pulmonālās hipertensijas biedrība" sadarbībā ar organizāciju "ziedot.lv" uzsāka ziedojumu vākšanas kampaņu. Zane tobrīd jau gulēja slimnīcā un īsti pat nespēja parunāt, jo visu laiku bija pieslēgta pie skābekļa aparāta. Vēderā un kājās bija sācis krāties šķidrums. Mediķi vēlāk atzinuši – katru dienu uz darbu nākuši ar šaubām, vai Zane vēl šo nakti būs pārcietusi? Tomēr ciniskā situācija, kādā bija nonākusi jaunā sieviete, uzrunāja plašu sabiedrības loku. Plaušu transplantācijas operācijai nepieciešamos līdzekļus līdzcilvēki saziedoja 27 dienās. Zane to atceras kā īpaši nozīmīgu dāvanu viņas vārdadienā 2014. gada februārī. "Tas bija tik sirsnīgi, cilvēki atsaucās, rakstīja atbalsta vēstules, jautāja, kā vēl man var palīdzēt. Man mājās tagad ir saraksts ar ziedotājiem, ko draugi uzdāvināja. Dažus vārdus atpazīstu, bet ļoti daudzi ir man pavisam sveši cilvēki, un, kad es tā iedomājos, ka es viņiem biju svarīga…" sieviete dziļā aizkustinājumā saka.

Tam sekoja nākamais brīnums – vidēji astoņu mēnešu vietā, kas jāgaida, lai saņemtu donora orgānu, jau pēc diviem mēnešiem pienāca ziņa, ka jābrauc uz Vīni veikt plaušu transplantāciju.

Zane ir pirmā paciente valstī, kurai veiksmīgi veikta plaušu transplantācija. Tai sekojuši pāris mēneši rehabilitācijas Vīnes klīnikā, jo atrofēto muskuļu un nespēka dēļ sievietei no jauna vajadzēja iemācīties staigāt. Atgriežoties Latvijā, valsts atkal "nepievīlusi" – imūnsupresīvās terapijas (lai Zanes imūnsistēma neatgrūstu transplantētās plaušas) nodrošināšanai nepieciešamo 18 000 eiro vietā medikamentu individuālajai kompensācijai tā noteikusi griestus – 14 228,72 eiro gadā. Ap 400 eiro mēnesī pacientei jāpiemaksā pašai.

Kopš Zane atgriezusies mājās, ir pagājuši nedaudz vairāk par trīs gadiem. Lai gan reizēm, atceroties izcīnīto cīņu, asaras nobirst pašas no sevis, Zane Lazdiņa ir pateicīga visiem cilvēkiem, kas viņai palīdzēja, viņa par katru nodzīvoto dienu pateicas saviem ārstiem, ģimenei un Dievam. Ikdienā viņa vada kafejnīcas darbu viesnīcā "Ērgļi", brīvajā laikā brauc ar divriteni, peldas.

Tomēr citiem pacientiem, par kuru tiesībām un iespējām iestājas Zanes pārstāvētā "Pulmonālās hipertensijas biedrība", joprojām nekas nav mainījies – plaušu transplantācija tā arī nav iekļauta valsts apmaksāto medicīnas pakalpojumu grozā. "Nekur tā nav, kā pie mums. Šobrīd pilnīgi visās Eiropas valstīs transplantācijas ir apmaksātas, Latvija ir vienīgais izņēmums. Un ne tikai transplantācijas, cilvēkam, kurš saslimis ar kādu reto slimību, arī jāsaskaras ar ļoti lielām grūtībām. Tas ir neapskaužami, jo mums visiem taču gribas dzīvot. Tu godprātīgi strādā, maksā nodokļus, bet, kad saslimsti, no valsts nav atbalsta. Tas nav normāli."

Ērglēniete Zane Lazdiņa ir pirmā paciente valstī, kurai, pateicoties līdzcilvēku ziedojumiem, veiksmīgi veikta plaušu transplantācija. Foto – Agris Veckalniņš