Gaidīsim feldšeri uz divriteņa!
Kad šī gada budžeta lipināšanas laikā valdības vīri ar tobrīd gaidībās esošo veselības ministri Andu Čakšu priekšgalā, bramanīgi krūtis izriezuši, paziņoja, ka 2018. gada tēriņos veselības nozari gaida nebijis pieaugums — apaļi 200 miljoni eiro, gan jau ne tikai šo rindu autoram kaut kur sirds dziļumos modās mazītiņa cerība: beidzot taču ārstēšanai pietiks! Nu, vismaz tik pašsaprotamām lietām kā mediķu algām, īpaši jau zemākajam personālam, varbūt arī rindas pie speciālistiem mazināsies, varbūt vēl šis un tas iegrozīsies uz slimnieku pusi... Apmēram ar tādām domām pavadījām Čakšas kundzi valstiskajā misijā un, ko tur slēpt, priecājāmies, kad viņas mediķu ģimenē, starp citu, ar Valmieras piesitienu, bērniņš atskrēja veselīgs un īstajā laikā.
Kā solījusi, ministre atkal ir atpakaļ savā krēslā, taču lietas veselības nozarē, kaut ar papildu 200 miljoniem ieeļļotas, nekust uz priekšu tik gludi, kā cerēts. Atkal trūkst naudas! Nupat izčākstēja viena Veselības ministrijas ierēdņu vēlme par mazāku samaksu izspiest no ārstniecības personām un neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) brigādes personām, kuras nav ārstniecības personas, virsstundu darbu, atsaucoties uz Ārstniecības likumā iekļautu jau pašā būtībā paradoksālu lietu — pagarinātu normālo darba laiku. Satversmes tiesā pret šādu savdabīgu Satversmē noteiktā vienlīdzības principa un garantēto tiesību uz taisnīgu atlīdzību mediķiem interpretāciju no Veselības ministrijas puses iestājās tiesībsargs Juris Jansons, un Satversmes tiesa savā atzinumā nupat norādījusi, ka «Ārstniecības likuma pārejas noteikumu normas, kas nosaka ārstniecības personu samaksu par pagarināto normālo darba laiku, ir neatbilstošas Satversmei».
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv