Gads Latvijas mājsaimniecībās: uzskati un prognozes
Novērtējot finanšu situācijas pārmaiņas savā mājsaimniecībā, decembrī biežāk nekā citgad iedzīvotāji norādījuši, ka tā kļuvusi sliktāka. Teju katrs ceturtais norādījis, ka tā pasliktinājusies nedaudz, savukārt gandrīz katram desmitajam šķiet, ka finanšu situācija viņu mājsaimniecībā gada laikā pasliktinājusies būtiski.
Labvēlīgā ietekme Taujāti par faktoriem, kuri gada laikā mājsaimniecību finansiālo situāciju ietekmējuši labvēlīgi, iedzīvotāji visbiežāk norādījuši apkures un dabasgāzes tarifu samazinājumu. Vietās, kur siltumenerģijas pakalpojuma sniedzējiem tarifi noteikti atkarībā no dabasgāzes cenas, siltumenerģijas tarifi bija mazāki (vidēji par 7,5%). Kopumā pakāpenisks dabasgāzes tirdzniecības cenu samazinājums novērojams jau no 2014. gada novembra. Tāpat pozitīvu ietekmi uz iedzīvotāju maksājumiem par siltumu atstāja arī rudenim un ziemai neraksturīgi siltais laiks. Tikpat liels respondentu skaits (17%) kā labvēlīgu faktoru minējis iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) samazināšanu no 24% uz 23%. Trešais nozīmīgākais faktors, ko iedzīvotāji norādījuši kā pozitīvu, ir iespēja piepelnīties papildus darba algai, kā arī algas pieaugums. Salīdzinājumā ar vidējo bruto darba algu 2014. gada trīs ceturkšņos (758 eiro), pērn attiecīgajā periodā tā pieaugusi par 6,6% jeb 50 eiro mēnesī. Savukārt pirktspēja augusi straujāk par algām: vidējā neto alga pieaugusi par 7,4%, kamēr patēriņa cenas saglabājušās praktiski nemainīgas (gada inflācija deviņos mēnešos bijusi 0,2%). Tādējādi iedzīvotāju reālie ienākumi kopumā šogad auguši par 7,2%. Tomēr iedzīvotāju tēriņi joprojām raksturojami kā samērā piesardzīgi un aug lēnāk par ienākumiem.Viena no pozitīvākajām tendencēm samērā piesardzīgu patēriņa paradumu kontekstā ir augošs uzkrājumu līmenis iedzīvotājiem visā Latvijā, kas pat apsteidz ekonomisko izaugsmi valstī. Arvien vairāk cilvēku veido uzkrājumus finansiālai drošībai, vecumdienām, bērniem, arī citiem sev būtiskiem mērķiem. Lielākais uzkrājumu apjoms veidots banku kontos un depozītos, kopējai uzkrājumu summai pārsniedzot jau 5 miljardus eiro. Ievērojams pieaugums novērojams arī pensiju 3. līmenim, kopējais uzkrājumu apjoms pārsniedz 314 miljonus.Iedzīvotāju vērtējumā mājsaimniecību finansiālo stāvokli pērn pozitīvi ietekmējusi minimālās darba algas palielināšana, brīvpusdienas skolēniem līdz 4. klasei (īpaši svarīgi tas bijis ģimenēm, kurās aug trīs un vairāk bērni), cenu samazinājums patēriņa precēm un pakalpojumiem, kā arī iekārtošanās darbā un zemas kredītu procentu likmes.
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv