Esot par brīvprātīgo eksotiskajā zemē Latvijā

Kā izvēlējies kļūt par brīvprātīgo Latvijā?

Kopš 10 gadu vecuma es dzīvoju Spānijā, Madridē. Pašlaik studēju mākslas vēsturi – man vēl nav grāda. Tomēr studijas mani nedaudz garlaikoja, tāpēc izlēmu paralēli darīt ko citu. Izvēlējos doties kā brīvprātīgais uz citu valsti. Esmu uzaudzis Spānijā, kur lielākoties ir karsts, un vēlējos izkāpt no savas komforta zonas un doties uz tādu valsti, pie kuras klimata neesmu pieradis. Gribēju redzēt sniegu, jo Madridē tā ir ļoti reta parādība. Gribēju arī ieraudzīt citu kultūru, dzirdēt citu valodu. Apskatīju dažādas Skandināvijas un Baltijas valstis, jo tās man šķita viseksotiskākās. Starp visām valstīm izcēlās Latvija, jo atbilde no organizācijas, kurā vēlējos darboties, bija ļoti ātra. Sākotnēji pieteicos brīvprātīgajam darbam pavisam citā Latvijas daļā, nekā esmu tagad. Tomēr saņēmu e-pastu no Valmieras novada fonda ar piedāvājumu būt brīvprātīgajam šeit. Mani ieinteresēja tas, cik ātri fonds reaģēja uz manu atbildi. Mums kopumā bija, ja nemaldos, trīs intervijas ar fonda vadītāju Patriciju. Viņa bija ļoti atvērta un draudzīga, un tas mani iedrošināja doties brīvprātīgajā darbā uz Valmieru. Jā, man bija viena intervija arī ar citu organizāciju Latvijā, bet mani neuzrunāja tas, cik tā bija profesionāla – varētu pat teikt, auksta. Man vienmēr labāk patikuši atvērti cilvēki, tas arī bija galvenais iemesls, kāpēc šobrīd esmu šeit.

Madridē es ne tikai studēju, bet arī strādāju, taču saistībā ar pandēmiju zaudēju darbu. Centos atrast citu darbu, bet Spānijā jauniem cilvēkiem tas nav vienkārši. Es gribētu strādāt ārpus Spānijas, bet šobrīd, kamēr vēl studēju, nevēlējos uzņemties tik lielas saistības citā valstī. Tādā ziņā brīvprātīgais darbs bija labākā izvēle man, jo šeit es būšu veselu gadu. Tas ir pietiekami ilgs laiks, lai iemācītos ko jaunu un iepazītu kultūru. Manuprāt, lai labāk iepazītu valsti, tajā ir jāuzturas un jāpadzīvo ilgāku laiku. Esot par brīvprātīgo, var arī paceļot pa  valsti, kurā uzturies. Kas vēl man patīk tajā, ka esmu brīvprātīgais, – tas ir ieraksts manā CV, kas pēc atgriešanās Spānijā man labāk palīdzēs atrast darbu.

Kādi ir tavi pamata uzdevumi?

Sākumā es darbojos Jaunatnes centrā «Vinda»,  šobrīd – Jauniešu mājā. Veidoju dažādas aktivitātes: «Vindā» tas bija vairāk orientēts uz bērniem, Jauniešu mājā – uz pusaudžiem. Ziemā  apmēram trīs mēnešus pasniedzu spāņu valodas stundas attālināti – man bija trīs dažādas grupas. Man patīk darboties ar cilvēkiem, tāpēc bija grūti tik daudz laika pavadīt, sēžot pie datora. Tagad vasarā ierobežojumu ir mazāk, līdz ar to varu veidot aktivitātes klātienē. Šonedēļ es palīdzu veidot dažādas aktivitātes saistībā ar pilsētas svētkiem, kas būs šajā nedēļas nogalē. Tur jādara  daudzas dažādas lietas. Man patīk, ka varēšu satikt vairāk cilvēku, ne tikai savus kolēģus.

BORISS Valmieras novada fonda pagalmā.

Elva Grigule,teksts un foto