Eiropas BMX čempionāts Latvijas un Vidzemes reģiona ekonomikai piesaistījis vairāk nekā 800 000 eiro

Čempionāts, kas notika jaunizveidotā Māra Štromberga BMX trasē «Valmiera», pulcēja 1060 dalībnieku no 26 valstīm, kas bija par 25% vairāk, nekā sākotnēji tika prognozēts. Viens no galvenajiem faktoriem tik lielai atsaucībai bija iespēja BMX sportistiem iegūt punktus 2020. gada Tokijas olimpisko spēļu kvalifikācijai, kas savukārt piesaistīja sacensībām visus Eiropas spēcīgākos elites klases BMX sportistus. Vislielākā delegācija bija mājiniekiem — Latvijas godu pārstāvēja 237 sportisti jeb 22% no kopējā dalībnieku skaita. Savukārt ārvalstu braucēji veidoja atlikušos 78%, no kuriem visvairāk (161) sportistu bija no Francijas. Apkopotā statistika liecina, ka komandas Valmierā vidēji uzturējās 4,6 dienas, nakšņojot Valmierā, kā arī apkārtējos novados un pilsētās (Cēsīs, Līgatnē, Smiltenē, Siguldā un citur). Sportistiem līdzi bija ieradušās vēl 2267 atbalsta personas. Jāatzīmē, ka plašā starptautiskā pārstāvniecība veicināja arī pasākuma tiešraides popularitāti — to vēroja 41,69 tūkstoši skatītāju no 74 pasaules valstīm. Latvijā LTV7 tiešraidē sacensību atklāšanu un elites grupas braucienus vēroja 102 tūkstoši skatītāju. Tikmēr kopējā apmeklētība, ko radīja Eiropas čempionāts, četrās dienās sasniedza 20 000.

LRF Padomes loceklis Edgars Dupats: «Uzskatījām par vitāli nepieciešamu veikt neatkarīgu pētījumu — biznesa plānu pirms Eiropas čempionāta uz pieņēmumu un prognožu pamata, kā arī atskaiti pēc pasākuma, jo šī sporta notikuma norises nodrošināšanai tika piesaistīts finansējums gan no valsts, gan pašvaldības, gan LRF atbalstītājiem. Saņemot pēc pasākuma pētījuma rezultātus, varam droši apgalvot, ka esam ne tikai saņēmuši, bet arī devuši gan reģionālā, gan nacionālā mērogā, un tas bijis iespējams, pateicoties ciešai, produktīvai sadarbībai starp organizēšanas procesā iesaistītajām pusēm. Izveidotais dialogs ar Valmieras pilsētas pašvaldību bija viens no svarīgākajiem faktoriem, kas veicināja tik veiksmīga sporta pasākuma sarīkošanu, tāpēc varam cerēt uz līdzīga un vēl augstāka mēroga BMX sacensību rīkošanu Valmierā. Turklāt šobrīd mūsu rīcībā būs statistikas dati, kurus varam izmantot, lai veidotu konstruktīvu sarunu ar valsts institūcijām par atbalsta iespējām, ar šo notikumu apliecinot, ka spējam sarīkot finansiāli sekmīgu sporta pasākumu, kuru novērtē ne tikai nacionālā, bet arī Eiropas un pasaules līmenī.»

Pētījumā izmantota Izglītības un zinātnes ministrijas izstrādātā metodika «Pētījums par liela mēroga sporta pasākuma ietekmi uz Latvijas ekonomiku», balstoties uz LRF un Eiropas Riteņbraukšanas savienību (UEC) sniegto informāciju par pasākumu, komandu un sportistu anketu datiem, kā arī ņemts vērā pirmsākuma pētījums «2019. gada Eiropas BMX čempionāta ietekme uz valsts ekonomiku», kā arī statistisko datu krājumi un Centrālās statistikas pārvaldes sniegtā informācija.

LR Izglītības un zinātnes ministrijas Sporta departamenta direktors Edgars Severs: «Ļoti pozitīvi vērtēju LRF rīcību, pēc savas iniciatīvas pasūtot pētījumu par 2019. gada Eiropas čempionāta BMX ietekmi uz Latvijas ekonomiku. Ņemot vērā faktu, ka valsts budžeta līdzfinansējums minēto sacensību sarīkošanai bija mazāks par noteikto apmēru, kad sacensību organizatoram ir pienākums veikt pētījumu par sacensību ekonomiskajiem ieguvumiem un ietekmi uz valsts budžeta ieņēmumiem, LRF paveiktais ir labs piemērs citām Latvijas sporta federācijām, it īpaši situācijās, kad starptautisko sporta sacensību līdzfinansēšanai paredzētie valsts budžeta līdzekļi ir ierobežoti. Jau iepriekš Izglītības un zinātnes ministrija ir norādījusi, ka starptautisko sporta sacensību rīkošana Latvijā veicina ekonomikas attīstību — tiek piesaistīti sacensību apmeklētāji no ārvalstīm kā tūristi, viņi savukārt patērē preces un pakalpojumus uzturēšanās laikā utml. Protams, šādi notikumi veicina Latvijas atpazīstamību pasaulē, popularizējot Latviju kā tūrisma galamērķi un šāda veida pētījumi to apliecina, turklāt pētījumā par 2019. gada Eiropas čempionāta BMX īpaši tiek izcelta pozitīvā lokālā ietekme uz sacensību norises vietas — Valmieras un tās apkārtnes ekonomiku.»

Izvērtējot Eiropas BMX čempionāta devumu Valmierai kā sacensību mājvietai un Vidzemes reģionam kopumā, secināts, ka katrs Valmieras pilsētas pašvaldības čempionāta rīkošanai piešķirtais eiro piesaistīja 16,3 eiro pilsētas un Vidzemes reģiona ekonomikai. Visvairāk izdevumu čempionāta dalībniekiem un apmeklētājiem bija par uztura iegādi kafejnīcās un restorānos (30%), tāpat arī iepērkoties Valmieras veikalos (29%) un samaksājot par naktsmītnēm (27%). Eiropas BMX  čempionāta ekonomiskie rādītāji apliecina, ka Valmieras pilsētas pašvaldības un valsts budžeta līdzekļu atbalsts ir vērtējams kā veiksmīga investīcija, kas veicinājusi valsts labklājību.

Valmieras pilsētas pašvaldības priekšsēdētājs Jānis Baiks: «Notikušais Eiropas BMX čempionāts apliecina mūsu spēju izveidot pasaules līmeņa BMX trasi un noorganizēt augstas kvalitātes pasākumu. Vēlos vēlreiz pateikties visiem, kuri iesaistījās, lai Valmierā notiktu šāda mēroga sporta notikums — sākot ar lēmuma pieņēmējiem, unikālās BMX trases izsapņotājiem, plānotājiem, būvniekiem, čempionāta organizatoriem, sportistiem un sporta entuziastiem, kā arī katram valmierietim, kurš parādīja mūsu pilsētas viesmīlību. Ekonomiskais ieguvums pilsētas un reģiona attīstībā ir papildināms ar ilgtermiņa devumu Valmieras un Latvijas atpazīstamības veicināšanā, kas noteikti rezultēsies treniņnometnēs un citos starptautiskos pasākumos.»

Pētījuma izstrādes laikā secināts, ka Eiropas čempionāts valsts budžetam spēja piesaistīt 127 000 eiro lielus nodokļu ienākumus. Salīdzinot šo summu ar Valmieras pilsētas pašvaldības un valsts atbalstu (attiecīgi 50 000 un 75 000 eiro), secināts, ka valsts tiešā veidā atguva 102% no radītajiem nodokļu ienākumiem.

Eiropas BMX čempionātu Latvijā rīkoja Latvijas Riteņbraukšanas federācija, Valmieras pilsētas pašvaldība, BMX klubs «MŠA/Valmieras puikas» un Eiropas Riteņbraukšanas savienība (UEC).