Egils Levits: okupācijas vara no jums baidījās

Kopā sanākušos uzrunāja Valsts prezidents EGILS LEVITS:

«Esmu pagodināts par iespēju jūs uzrunāt šajā tikšanās laikā. Tādēļ, ka jūs esat mūsu tautas daļa, kas piedzīvojusi īpašu  likteni, kas mūsu tautai ir ļoti nozīmīgs.  Politiski represētie ir dzīvs atgādinājums tam, ko ar mums izdarīja totalitārā okupācijas vara. Jūsu dzīvi ir mainījusi šī vara, šīs dzīves ir ieguvušas citu virzienu, nekā tam vajadzēja būt. Šāda jūsu tikšanās ir svarīga Latvijai.

Kādēļ jūs nonācāt tur, kur nonācāt? Tādēļ, ka okupācijas vara baidījās no jums. Tā baidījās no jūsu spēka, jūsu ticības  Latvijai, no jūsu ticības, ka Latvija atkal kādreiz būs brīva. Viņi baidījās visu okupācijas laiku, ne tikai sākumā, bet arī vēlāk, tāpēc jums nebija iespējas dzīvot līdzvērtīgu dzīvi ar citiem Latvijas iedzīvotājiem, arī  tajā laikā, kad bijāt atgriezušies no Sibīrijas.

Par spīti okupācijas varas ļaunumam, jūs spējāt saglabāt ticību Latvijai. Saglabāt sev un nodot to nākamajām paaudzēm. Un tas ir ārkārtīgi svarīgi. Ja ticība netiktu nodota nākamajām paaudzēm, tad tā izbeigtos. Ir svarīgi, ka jaunā paaudze ieklausās šajos stāstos, šajā vēstures lapaspusē, kas pieder Latvijai.

Esmu priecīgs, ka redzu šeit  jaunās paaudzes pārstāvjus, to skaitā arī Nacionālās apvienības semināra dalībniekus, kas atbraukuši, lai piedalītos pasākumā.

Es esmu priecīgs redzēt šeit Sandru kalnieti, Eiropas parlamenta deputāti, kura ir jūsu likteņbiedre un vienīgā šī likteņa pārstāve EP. Sandra Kalniete ir daudz darījusi, lai šī vēstures lapaspuse, kas mūsu tautai svarīga, lai tā iekļūtu arī Eiropas kopējās vēstures atmiņā.  Mums ir svarīgi, kā Eiropas kopējā vēsture tiek veidota. Līdz šim – man jāsaka, ka ir zināms nelīdzsvars. Mums visiem jārūpējas par to, lai Eiropas kopīgā  vēsture iekļautu mūsu Latvijas vēsturi un tajā skaitā šo traģisko vēstures daļu, kuru esat piedzīvojuši jūs.

Neatkarības atjaunošana ir saistīta ar vēsturiskā taisnīguma atjaunošanu. To  sagaidījāt  no sabiedrības, bet tas nemaz nav tik viegli. Arī 30 gadus pēc neatkarības atjaunošanas mēs varam redzēt, ka sabiedrības nostāja šajos jautājumos bieži vien ir tuvāka tam, lai izrādītu izpratni tiem, kas sadarbojās ar okupācijas varu, un ne tik daudz okupācijas varas upuriem.