Dzīvesvietas meklējumu līkločos
Lielākajai daļai jauniešu, kuri uzsāk studijas augstskolā, ir jādomā par to, kur dzīvot mācību laikā. Lai arī Vidzemes Augstskola (ViA) piedāvā saviem studentiem pietiekami labus apstākļus un vietu skaitu kopmītnēs, ir cilvēki, kuri izvēlas iet otru ceļu – īrēt istabu vai dzīvokli. Par to, kā divām meitenēm – ViA absolventei un studentei gājis, meklējot dzīvesvietu Valmierā, lasiet turpinājumā.
Ieva no Aizkraukles:
“Kad izlēmu studēt Vidzemes Augstskolā, nebiju aizdomājusies par to, cik tālu skola atrodas no manām mājām. Ja bija jābrauc ar automašīnu, tas nebija tik traki, taču, ja bija nepieciešams pārvietoties ar sabiedrisko transportu, tās gan bija mokas – brauciens aizņēma pat trīs - četras stundas. Tomēr par to es aizdomājos tikai tad, kad iestājos skolā. Pēc tam jau vajadzēja samierināties, jo citas iespējas nebija.
Iestājoties augstskolā, zināju, ka dzīvošu kopmītnēs. Biju nedaudz konsultējusies ar pazīstamiem cilvēkiem, kuras no piedāvātajām kopmītnēm ir vislabākās un tajās arī pieteicos. Priecājos, ka tajās arī tiku, laikam uz to nostrādāja tas, ka mana dzīvesvieta bija tālāk kā Cēsis vai Smiltene. Par laimi, tiku dzīvot omulīgā istabā, tā bija salīdzinoši maza, taču papildus klāt bija vannas istaba, ko dalījām ar blakus istabas divām iedzīvotājām. Principā, kopmītnēm nebija ne vainas, taču, lietas, kas mani neapmierināja līdz galam, bija internets, kas studentam ir ļoti svarīgs – diezgan bieži bija problēmas ar to, tālāk sarakstam seko virtuve – tā bija ļoti liela un neomulīga, daudzi no plīts riņķiem nemaz nedarbojās, uz tiem bieži bija rinda, kā rezultātā, brīžiem pat nebija vēlmes gatavot, bet iztikt no pārtikas, ko var ēst uzreiz, kas atkal ir slikti, jo tā var iedzīvoties liekajos kilogramos. Trešā lieta, ko varu minēt, ir tas, ka arī palikt nedēļas nogalēs kopmītnēs nešķita tā labākā ideja, kā rezultātā, katru nedēļu braucu mājās, kam bija nepieciešami papildus līdzekļi.
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv