Desmitais. Cerīgs
Šoreiz viņu – atšķirībā no iepriekšējās Valsts prezidenta vēlēšanu reizes, kad vairāk balsu finišā izrādījās Raimondam Vējonim – neviens neuzmeta. Domājot katram par savu politisko dzīvību, 13. Saeimas deputātiem to bija riskanti darīt, jo pirmo reizi Latvijas Republikas vēsturē Valsts prezidents tika ievēlēts atklātā balsojumā. Jaunievēlētā valsts pirmā persona – Egils Levits, pēc kārtas desmitais Valsts prezidents – pat pārsniedza cerēto balsu skaitu par veselām 10. Jo iepriekš par viņu stāvēt bija solījusies vien Saeimas valdošā koalīcija, sarēķinot uzvarai nepieciešamo 51 balsi. Vakar Egils Levits no 95 balsotājiem, kuri bija urnā iemetuši 93 derīgus biļetenus (fui diviem pazīstamiem zaļzemniekiem, kuri savējos bija nederīgus pataisījuši!), saņēma 61 balsi PAR un 32 PRET, tālu apsteidzot abus konkurentus – nosacīti neatkarīgo kandidātu Didzi Šmitu (24-69) un zaļzemnieku virzīto Juri Jansonu (8-85).
Latvijas sabiedrībai, tai skaitā arī man personīgi, bija lieliska iespēja otrdienas vakarā LTV tiešraidē pamatīgāk iepazīt visus trīs kandidātus, niansēs uzzināt par viņu mantisko un ģimenisko stāvokli, izglītību, karjeras kāpnēm un esošo vietu sabiedrībā. Debates pierādīja, ka, manuprāt, ideāls Valsts prezidents būtu salipināms kopā no visiem trim kandidātiem, Egila Levita juridisko praksi, starptautisko pieredzi un valodu zināšanas papildinot ar Jura Jansona vietējo problēmu smalku pārzināšanu un Didža Šmita uzņēmējdarbības vilkmi un krietnu porciju politiskās bezkaunības... Patīkami pārsteidza visas trijotnes deklarētā pozīcija nelocīties līdzi visiem pasaulē klīstošajiem vējiem, neparakstīt dokumentus tikai tāpēc, ka tā, lūk, dara gandrīz visa pārējā pasaule... Par šo valstisko stāju visiem trim – visaugstākā atzīme!