Daža sena atcere, kāds ieteikums
Rosināja Gundara Rutka raksts Atmiņu klejojums pa Valmieras dzelzceļa takām izdevuma Valmierietis 28. oktobra numurā.
Mana māte Anna Briede (1913. 26. 08. — 2011. 27. 11.) vairākos pēckara gados bija grāmatvedības darbos šaursliežu dzelzceļa depo Valmierā. No tiem ļoti tālajiem gadiem joprojām atmiņā, kā dzelzceļā strādājošo bērnus ik pa laikam ar mazbānīti vizināja izskraidīties dabā. Visbiežāk, šķiet, tas notika 1. maijā. Valmierā bija kāda uzruna, tad brauciens Smiltenes virzienā, galvenokārt līdz Jaunvāles stacijai Katram bērnam pēckara nabadzīgajā laikā iedeva ļoti kārotu dāvanu – pelēku bulku.
Mana māte dzimusi netālu no Jaunvāles stacijas: Trikātas pagasta Naudiešos. Tautsaimnieka, vēsturnieka Hermaņa Enzeliņa grāmatā Atskats Trikatas novada senatnē (1931) zemnieks Lielnaudiešu Jānis minēts jau ap 1698. gadu. Pirmais rakstos nosauktais mājas saimnieks. Izdevuma senākajā atskatā. 1949. gada 25. marta naktī mātesmāti Kristīni, saimnieci, ar māsu Mariju aizved uz Strenču staciju, tālāk — uz Tomskas apgabalu. Mājas saimnieks (kāds vairs saimnieks!) Jānis ir padsmit kilometru tālos meža darbos. Pēc viņa nebrauc, jo no tās mājas jāpaņem divi. (Plāns. Pietiek ar abām māsām.) Bijušo saimnieku, manu vectēvu, mājās vairs nelaiž. Paliek, kāds meža darbos aizbraucis. Senās ēkas izlaupa, pēc dažiem gadiem nodedzina. (It kā uzdzīves laikā.) Naudieši ir arī mana dzimtā vieta.
Depo orķestris Melnā stīga Jaunvāles pagastā 1949. gada 28. maijā. Foto no personiskā arhīva
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv