Dārgā dziesmu un deju putra
Sestdien tika parauts vaļā XXVI Vispārējo latviešu Dziesmu un XVI Deju svētku dažādu koncertu biļešu maiss. Nekādu pārsteigumu nebija, viss notika tieši tā, kā mēdz būt ikvienā ambiciozā projektā, kurā jūtami pieklibo menedžments. Gribējās, kā labāk, sanāca kā parasti... Vainīgi, protams, ir visi citi, izņemot rīkotājus: sākot ar negausīgo Biļešu paradīzi, lēno internetu, zaglīgajām dzīvajām kasierēm, biļešu interneta tirdzniecības jaucējiem — hakeriem, cerams, ne Kremļa sūtītiem, un beidzot ar tirgus sludinājumu portāliem, kuros dārgākās biļetes uz Noslēguma koncertu Mežaparka estrādē jau tirgo par pieckāršu cenu, un Facebook konkursiem, kur biļetes jau parādās kā balvas. Svētku rīkotāji, protams, uz āru rāda, ka visu to monitorē, neatbalsta tādas iniciatīvas, izsaka nožēlu, pat vēršas policijā par signāliem. Kaut iekšēji varbūt ņirdz: par viņu naudu mēs rīkojam svētkus, un viņi vēl stāv rindā pēc biļetēm. Un pērk arī! Jo vienas dienas laikā nopirktas 81309 biļetes jeb 86% no 95250.
Ja to, par kādu pompozu biznesa projektu šodien pārvērtusies viņa 1864. gada Vasarsvētkos Dikļos mācītājmuižas parkā aizsāktā patiešām sirdsskaidrā ideja — pirmie latviešu Dziedāšanas svētki, zinātu Juris Neikens un tie kungi, kuri vēl pēc neilga vēstures sprīža 1873. gadā Rīgā rīkoja pirmos Vispārējos Dziesmu svētkus, manuprāt, viņu sen sažuvušie ģiltenīši aiz kauna nosarktu un savos kapiņos noteikti apgrieztos vairākas reizes! Nevajag mānīt tautu — Vispārējie latviešu Dziesmu un Deju svētki šodien pavisam apzināti no rīkotāju puses tiek veidoti kā daudzslāņains un arvien grūtāk menedžējams tautiskā biznesa projekts, kurā ir simti un tūkstoši bezmaksas izpildītāju — dziedātāju, orķestrantu un dejotāju — līdz ar salīdzinoši mazu grupiņu ļoti labi apmaksātu darba/prieka devēju tiem pārējiem — darba/prieka ņēmējiem.
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv