Brīdi pirms vētras
1. decembrī Valmieras teātrī LMT Mansarda zālē pirmizrādi piedzīvos scenogrāfa un režisora Reiņa Suhanova Raiņa un Aspazija 150. jubilejai veltīto dzejas iestudējumu triloģijas noslēdzošais darbs. Izrādes pamatā ir viens no 20. gs. sākuma nozīmīgākajiem darbiem — 1905. gadā iznākušais revolūcijas laikā tapušais un cenzūras aizliegtais Raiņa dzejoļu krājums «Vētras sēja».
Pārdomās par topošo iestudējumu dalās izrādes radošā komanda: režisors REINIS SUHANOVS, aktieri — KĀRLIS NEIMANIS un MĀRTIŅŠ MEIERS.
Mārtiņš: Man no sākuma nebija siltu jūtu pret šo krājumu, bet mēģinājumu process pie izrādes ir piespiedis mani iedziļināties. Pats galvenais, kas mani atgrūž, ir tas, ka Raiņa dzeju var interpretēt ļoti plaši. Tā ir ļoti ērti pielāgojama jebkurai sociāli aktīvai kustībai, jo krājumā daudz tiek runāts caur dabas līdzībām, un tas ir ļoti izdevīgi tiem, kas grib tos citēt, kad vien tas nepieciešams.
Kārlis: Kad stāstīju tēvam par izrādi, viņš man uzreiz jautāja: «Kādu vētru tad jūs sēsiet?» Pēc tam viņš turpināja domu un teica: «Kur ir sēja, tur arī pļauja.»
Reinis: Vissvarīgāk ir iesēt to vētru sevī. Jo vētra jau dara arī labu darbu. Vētra palīdz pavasarī, rudenī tā palīdz noraut kokiem lapas, jo ziemā tās tiem nav vajadzīgas. Tāpēc vētra palīdz un tad atstāj uz kādu laiku mierā — dzīvot, attīstīties, lai pēc kāda laika tā nāktu atkal.
Kārlis: Ja Hitlers būtu ticis tajā mākslas skolā, kur viņš tik ļoti gribēja, viņš būtu to savu vētru izlicis uz molberta, bet mākslas skolā viņu neuzņēma, un tā vētra notika Otrā pasaules kara izskatā.
MĒĢINĀJUMĀ. No kreisās: režisors Reinis Suhanovs, aktieri Māris Bezmers, Mārtiņš Meiers un Kārlis Neimanis. Gata Priednieka-Melnača foto
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv