Birzgaļu dzimtas sāga. V
Jauniesauktie
Vēl mācījos vidusskolā, kad tiku ņemts uzskaitē kara komisariātā. Kailam bija jāstājas ārstu komisijas priekšā, kurā bija arī sievietes. Pirms 1961. gada no augstskolām dienestā neņēma, militāro apmācību izgāja studiju laikā, iegūstot virsnieka pakāpi. Kad jau biju uzsācis studijas LLA, 1962. gada 5. decembrī tiku iesaukts armijā. Iesaucamo grupu aizveda uz Rīgu. Garā pirtī vienā galā paņēma drēbes, ielika karsētavā iespējamo kukaiņu nonāvēšanai. Pašiem uz nullīti atkārtoti apgrieza matus, ar kādu smēru sasmērēja spalvas.
KARAVĪRI. Andreja nodaļa Kazaņā. Andrejs priekšā pa kreisi, tālāk rotas komandieris, zaldāti — baltkrievi, arī viens dienvidnieks. Foto no personiskā arhīva
Rīgas stacijā pretim bija atbraukuši virsnieks un seržants. Nostādīja ierindā, pārskaitīja. Nezinājām ne karaspēka veidu, ne vietu, kur vedīs. Kad Maskavā bijām iekāpuši nākamajā vilcienā, virsnieks teica, ka braucam uz miljonu pilsētu pie Volgas. Domājām Gorkiju, Kazaņā vēl gluži miljons nebija.
9.decembrī nokļuvām Kazaņā, karaspēka daļā 7474. Atkārtojās pirts, tikai šoreiz izdeva armijas apakšveļu un virsdrēbes. Kam ziemas cepure negāja galvā, uzvilka ar spēku. Viens otru vairs nepazinām. Mācību punktā sākās dresūra: celties, gulties, ierindas mācība. Iet priekšnieks garām, ja nepiecelies, dod rīkojumu kaimiņam nokomandēt 30 reizes celties, sēsties. Vakaros 30 sekundēs otboj: jāatpogājas, jānovelk zābaki, drēbes, viss jāsakārto un jāatrodas divstāvu gultā zem segas. Ja kaut viens nav paspējis, seko atlikt un sākas no gala. Pirms aizmigšanas jātrenē vēdera prese — desmitiem reižu jāpaceļ taisnas kājas. Desmitos nodzēš gaismu, pilnīgs klusums. No rīta septiņos, kad visi cieši aizmiguši, ienāk seržants vai dežurants: celties!
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv