Baltijas vienotības kārts
Nupat broļuki Lietuvā uz latviešiem atkal sabozušies. Iemesls starpvalstu politiski enerģētiskajam kašķim ir Latvijas ārlietu ministra Rinkēviča izteikumi baltkrievu interneta portālā tut.by, kur viņš pieļāvis mūsu valsts potenciālu interesi par elektroenerģiju, kuru varētu ražot un, iespējams, par labāku cenu Latvijai pārdot patlaban Lietuvas pierobežā Baltkrievijā būvētā Astravjecas atomelektrostacija (AES). Kamēr vēl dzīva Černobiļas traģēdiju piedzīvojusī paaudze, arī šīs AES avārijas seku likvidēšanas tiešie mantinieki visā bijušajā PSRS teritorijā, Baltiju ieskaitot, var saprast lietuviešu negatīvo attieksmi pret šo baltkrievu projektu kopumā: objekts bīstami tuvu Viļņas biezi apdzīvotajam apgabalam, nav nekādu garantiju, ka te tiek izmantotas pašas drošākās tehnoloģijas gan AES būvniecībā, gan tehniskajā nodrošinājumā.
Nav mazsvarīgi, ka šī baltkrievu enerģētiskā alternatīva, kas notikusi ne gluži bez Krievijas ziņas, savos attīstības tempos krietni vien apsteigusi un, iespējams, pat pārvilkusi svītru savulaik pēc Ignalīnas AES slēgšanas iecerētajam Visaginas projektam, arī tāpēc mūsu dienvidu kaimiņi uzskata Astravjecas projektu par bīstamu un visādos veidos mēģina to ierobežot, cerot te arī uz Latvijas atbalstu. Tāpēc Rinkēviča Lietuvas kolēģis Linkevičs pukojas, ka abu valstu domstarpības nenākot par labu Baltijas vienotībai. Redz, ar leišiem vienotā frontē pret baltkrievu projektu ejot igauņi, poļi, pat zviedri... Latvieši — ne. Nu un tad?
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv