Bailēm lielas acis...
Tālajā 1812. gada 12. jūlijā Rīgas gubernators Magnuss fon Esens deva pavēli nodedzināt Pēterburgas (tagadējo Vidzemes) un daļu Maskavas (tagadējo Latgales) priekšpilsētas.
Atcerēsimies, ka tajā laikā visa Latvijas teritorija ietilpa Krievijas impērijā. Un – kā jau krieviem raksturīgi – gribējām labu, bet iznāca... Ja ar uzvaru pār Napoleonu Krievijā pamatoti lepojas, tad par Rīgas dedzināšanu mūsu Krievzemes pielūdzēji klusē. Bet varētu taču atzīmēt notikuma 210. gadskārtu!
Latvijas teritoriju 1812. gada Napoleona iebrukums Krievijā skāra visai nosacīti. Franču armijas daļas bez īpašām kaujām ieņēma Kurzemi un Zemgali, taču uzbrukt Rīgai pat īsti neplānoja. Turklāt, atbilstoši tā laika garam, franču armijā karoja praktiski visu Napoleona iekaroto zemju karavīri. Tā arī lielākā daļa uzbrucēju bija vācieši jeb – kā tolaik teica – prūši, kuri nerāvās atdot savas dzīvības cīņā par svešu valdnieku.
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv