Mareks Bērziņš

Plašsaziņas līdzekļos ir nonākusi informācija par to, ka 13. decembrī Briselē Latvijas, Igaunijas un Lietuvas lauksaimnieki gatavojas protestēt un paust savu viedokli par godīgiem tiešajiem maksājumiem lauksaimniekiem. Šī tēma, kā zināms, jau ilgstoši ir ļoti sāpīga tieši baltiešiem, un viss diemžēl liecina, ka īpašus, konkurencei būtiskus uzlabojumus tā mums nesola arī nākamajā, jaunajā Kopējās lauksaimniecības politikas piedāvājumā 2021. – 2027. g. periodam. Tajā mūsu virzienā nav redzami ilgi gaidītie un dažādās sarunās prasītie jauninājumi. Tiek plānots, ka baltieši turpinās saņemt tikai 75% – 77% no ES vidējā maksājuma. Tad nu sanāk, ka Baltijas lauksaimnieki jau trešo KLP plānošanas periodu pēc kārtas apzināti ir nostādīti ievērojami sliktākā, nevienlīdzīgā situācijā.

Kā zināms, 9. martā Bulduru dārzkopības vidusskolā notiks biedrības «Zemnieku saeima» gadskārtējais kongress. Es biedrības valdē, pārstāvot Vidzemes lauksaimnieku intereses, strādāju jau piecus gadus, un katru gadu, gatavojoties kongresam, galvenā rūpe ir par kādu citu lauksaimnieciskās ražošanas un lauku attīstības tēmu. Šoreiz jau labu laiku nākas uzklausīt zemnieku sašutumu par necerēti lielajiem elektroenerģijas rēķiniem. Arī pats savā saimniecībā, kur nodarbojos arī ar graudkopību un sēklkopību, to izjūtu sāpīgi. Kā zināms, ar šo gadu mainījās obligātās iepirkuma komponentes (OIK) iekasēšanas kārtība. Tagad OIK aprēķina ne tikai par reāli patērēto elektrības daudzumu, bet arī par pieslēguma jaudām. Rezultātā rēķini pieauguši visiem, kam ir lielas pieslēguma jaudas. Mūsu biedrības rīcībā ir fakti, ka lauksaimnieku elektroenerģijas rēķini janvārī salīdzinājumā ar decembri kāpuši par 40 — 60%, un tur pie vainas ir tieši jaunā iedaļa rēķinā — jaudas obligātā iepirkuma komponente par apmēriem.