Andra Auniņa

Ir oktobra mijkrēslis. Rencēnu kultūras namā deg gaismu lukturīši, skan skaista un mierīga mūzika. Tiek gaidīti rencēnieši, kaimiņi, draugi un ciemiņi…

No 20. aprīļa līdz 20. maijam Rencēnu pamatskolā bija skatāma ceļojošā izstāde.

Vācijas viena no lielākajām federālajām zemēm – Bavārija, ar savu galvaspilsētu Minheni, kas izvietojas Vāczemes dienvidu daļā, skaistās dabas, daudzo vēsturisko vietu un kultūrvēsturiskā mantojuma dēļ ir ļoti pievilcīga ne tikai pašmāju, bet arī citu zemju tūristiem. Šo zemi raksturo Alpu kalnu ainavas, meži, skaisti ezeri, alus zāles un krāšņi svētki.

Ir 2019. gads. Pagājuši 30 gadi, kopš 1989. gada 23. augusta, kad Latvijas, Lietuvas un Igaunijas tautas, sadevušās rokās, īstenoja nevardarbīgās pretošanās akciju “Baltijas ceļš”.

2018. gadā, atzīmējot 200. gadadienu, kopš Dikļu muižas Zundas rijā uzvesta pirmā teātra izrāde latviešu valodā — Šillera «Laupītāji», Valmieras bibliotēka kā reģiona galvenā bibliotēka izsludina un rīko novadpētniecības konkursu, lai sekmētu reģiona pašvaldību publisko bibliotēku novadpētniecības darbu, apzinātu un saglabātu kultūras mantojumu, to dokumentētu un popularizētu, kā arī nodrošinātu materiāla pieejamību lietotājiem Valmieras integrētās bibliotēkas novadpētniecības mājaslapā. Konkursa tēma un uzdevums — pētīt teātra spēlēšanas tradīcijas katrā pagastā.

Rudens — Dzejas dienu, poēzijas un pārdomu laiks. Tā Rencēnu pagastā šajā rudenī aicināts ciemiņš — rakstniece Māra Kaijaka (Svīre), kas pazīstama kā stāstu, eseju un romānu meistare latviešu oriģinālliteratūrā, arī scenāriju autore filmai «Limuzīns Jāņu nakts krāsā» un TV seriālam «Likteņa līdumnieki». Autore savu stāstu sāka, atminoties rakstnieku Vladimiru Kaijaku, — par kopīgo dzīvi un darbu, par atšķirīgo daiļradē un tomēr vienojošo, jo viņa ir sava dzīvesbiedra nepabeigto daiļdarbu turpinātāja un izdevēja.

Lāčplēša dienā piejūras pilsētā Salacgrīvā ikgad pulcējas jaunie dzejnieki. Sadarbībā ar Salacgrīvas novada domi ciemos aicina Salacgrīvas novada bibliotēka un tās direktore Hedviga Inese Podziņa.

«Bez grāmatas cilvēks nedrīkst dzīvot, lai kas viņš būtu — zinātnieks vai gans. Ja tu gribi, lai citi tevi ciena, ja tu pats neesi zaudējis cieņu pret sevi, ja tu negribi velties pa slīpumu lejup, ja tev dārgs savs gods, sava civilizētas sabiedrības cilvēka cieņa... Bez grāmatas nav iespējams dzīvot.» Šie ukraiņu pedagoga Vasilija Suhomļinska vārdi ievadīja Novadu 15. Grāmatu svētkus Burtnieku novada Rencēnos.

Kad saule iegriezusies ceļā uz vasaru un sāk dziedāt putni, Rencēnu pensionāru biedrības «Sapratne» biedri pulcējas kopsapulcē. Šī gada marts Latvijā  ir citāds — 150. jubileja Aspazijai. Latvietei, dzejniecei, vairāku lugu autorei, kas pazīstama kā sieviešu tiesību cīnītāja, apliecinot to savos literārajos darbos. Par Aspazijas dzīvi un mīlestību pensionāriem stāsta kopsapulces ciemiņš — kādreizējā rencēniete, viena no Ploču ģimenes astoņām māsām Mirdza Lībiete. Šobrīd cēsniece — literāte, rakstniece, skolotāja.

Vējš kaisa krāsainas lapas, un pelēki mākoņi smidzina lietu. Ik dienu un vakaru klausāmies laika ziņas un salīdzinām ar prognozēm internetā. Horvātijā sola lietu, kam arī gatavojamies… Latvijas bibliotekāri pošas ceļojumam. Tikai dienu pirms brauciena meteorologi ziņo, ka laiks Balkānos nedaudz mainās un varam cerēt uz saulīti.