Atkritumu šķirošana dos rezultātus

Organizācijas "Zaļā brīvība" valdes priekšsēdētājs JĀNIS BRIZGA:

− Jaunais plāns aptver gana plašu tēmu loku, kas līdz šim nav bijis iekļauts atkritumu apsaimniekošanas organizēšanā. Kopumā gan jāteic, ka plāns grozās ap Eiropas prasībām un radošu domu vai pašiniciatīvas no valsts puses ir maz. Eiropas Savienības virsmērķis, kas uzstādīts dalībvalstīm, ir samazināt radīto atkritumu daudzumu. Katras valsts konkrētā pieeja jeb ieviešanas soļi, kā plānu īstenot, atšķiras.

Lai gan plāns paredz, ka atkritumu apjoms ir jāsamazina, prognozes rāda, ka atkritumu daudzums uz vienu cilvēku Latvijā turpinās pieaugt. Plāna izstrādes gaitā tas radīja vislielākās domstarpības starp mūsu organizāciju un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pārstāvjiem. Mēs uzskatām, ka vajag ieviest vairāk pasākumu, lai atkritumu daudzumu patiesi mazinātu, bet valdība tam šobrīd nav gatava. Tas arī rada vislielākās bažas.

Lai gan 2028. gads varētu šķist vēl tāla nākotne, jau tagad jāuzsāk reāli darbi atkritumu daudzuma samazināšanā. Ja šobrīd lielākā daļa sadzīves atkritumu Latvijā tiek apglabāti, jaunais plāns paredz, ka ar laiku apglabāt pieļaus tikai 10% no visiem atkritumiem. Tātad ļoti strauji jāattīsta atkritumu pārstrāde. Vēl ir runa par atkritumu dedzināšanu. Tas attiecas uz atkritumiem, kuru daudzumu nevar samazināt un kurus nevar sašķirot. Uz atkritumu dedzināšanu, kādā veidā arī tepat kaimiņvalstīs, Igaunijā un Lietuvā, iegūst siltumu un elektrību, raugos diezgan kritiski, jo iekārtas ir dārgas, to ieviešanā var piesaistīt tikai valsts, pašvaldību vai privātās investīcijas. Tas ir dārgs prieks, par ko beigās tāpat maksā sabiedrība. Iekārtas ir visu laiku jābaro ar atkritumiem, tās nevar strādāt ar mazu jaudu. Tas nav videi draudzīgākais risinājums. Lai iekārtas varētu darbināt, ir nemitīgs pieprasījums pēc atkritumiem, un dedzināšanas rūpnīcas nereti sāk konkurēt ar atkritumu pārstrādi, kas atkal liek uzdot jautājumu – kādi tad ir plāna reālie mērķi?

Turklāt problēma ar atkritumu ražošanu jārisina saknē – pārskatot gan sabiedrības patērēšanas kultu, gan ražotāju atbildību. Pozitīvi, ka jaunajā atkritumu apsaimniekošanas plānā paredzētas izmaiņas atbildības sistēmās.

Pašlaik par iepakojumu uzņēmēji, kas laiž tirgū produkciju, maksā dabas resursa nodokli valstij vai ir ražotāju atbildības sistēmā, maksājot "Latvijas zaļajam punktam" vai "Zaļajai jostai". Parasti izvēlas otru variantu, jo dabas nodoklis sanāk dārgāk. Tikmēr ražotāju atbildības sistēma uzņemas savākt daļu no saražotajiem atkritumiem. Diemžēl lielu daļu no iepakojuma, kas vispār nonāk tirgū, nav iespējams pārstrādāt – ļoti apšaubāms ir plēves, tetrapaku iepakojums, cik un kā to var pārstrādāt.

Pieļauju, ka daudzdzīvokļu māju rajonos ar laiku tiks ieviestas jaunas sistēmas, kad izmaksas par saražotajiem atkritumiem tiks sadalītas uz galviņām, bet ieviešot arī precīzākas individuālās uzskaites sistēmas. Angliski tas saucas pay as you throw (maksā par to, ko izmet), respektīvi, tā ir datorizēta/digitalizēta sistēma, kas uzskaita cilvēka individuālo atkritumu daudzumu. Tā ir dārga sistēma, taču daudzviet pasaulē mikrorajonos ieviesta, lai precizētu sadzīves atkritumu uzskaiti un motivētu cilvēkus domāt, ka rēķins ir atkarīgs no saražotā atkritumu daudzuma.

Tas, protams, rada arī bažas, ka cilvēki atkritumus izmetīs kaut kur mežā, lai izvairītos no izmaksām. Tāpēc vislabākais risinājums tomēr būtu atkritumus šķirot, jo par to nodošanu jāmaksā ļoti maz vai necik.

Biedrības "Latvijas Atkritumu saimniecības asociācija" pārstāve RŪTA BENDERE

− Mums šobrīd plēvē ir ietīta ne tikai katra bulciņa, bet cilvēki ļoti daudz pasūta ēdienu uz mājām, ofisiem, un tas tiek vests kastītēs, ko nevar otrreiz izmantot. Pārtikas ražotājiem būs jāsāk domāt ne tikai par to, kā nogādāt savus produktus līdz patērētājiem, bet arī, kā savākt atpakaļ iepakojumu un kā to pārstrādāt. Paredzams, ka Latvija pacels dabas resursu nodokli, kā arī neatļaus ražotāja atbildības sistēmās piedalīties tiem, kam nav atbilstoša iepakojuma. Bet tas ir arī laika jautājums, jo jāņem vērā ražotāju iespējas iepakojumu mainīt.

Svarīgi ir ne tikai ražotājiem piedomāt pie pārstrādājama iepakojuma ieviešanas, bet arī iedzīvotājiem patiešām savus atkritumus šķirot. Jau šobrīd, cītīgi šķirojot, iespējams par 30% samazināt sadzīves atkritumu daudzumu, par kuriem, kā zināms, iedzīvotājam jāmaksā.

2023. gadā būs jāuzsāk bioloģisko atkritumu šķirošana. Viens no šķirojamo atkritumu konteineriem mikrorajonos tiks nomainīts ar speciālu biomateriālu konteineru, savukārt privātmāju īpašniekiem jāuzstāda kompostēšanas konteiners, kurā pusgada laikā masa sakompostējas, kļūdama par labu materiālu augsnei. Individuālajām saimniecībām der arī bioloģisko materiālu kompostēšana pēc sentēvu metodēm, tikai tas jādara pareizi – komposta kaudze vismaz pāris reižu vasarā jāapgriež ar dakšām un arī jāaplaista, lai rastos labvēlīgi apstākļi baktērijām, kas pārstrādā organiskos atkritumus.

Kā zināms, ar 2025. gadu vēl atsevišķi šķirošanas punkti vai konteineri būs tekstila atkritumiem – apģērbam, apaviem, mājas tekstilam un tamlīdzīgi. Kādi varētu izskatīties atkritumu konteineru laukumi mikrorajonos daudzdzīvokļu māju tuvumā? Viena iespēja ir izvietot papildu šķirojamo atkritumu konteinerus, ņemot vērā jaunās šķirojamo atkritumu sadaļas.

Pozitīvam piemēram varu minēt Ziemeļvidzemes pieredzi. Tur nu jau masveidā tiek izvietoti dziļie jeb pazemes konteineri. Konteiners pamatā atrodas zemē, virspusē ir pavisam neliela tā daļa ar vāku. Tas risina daudzas problēmas – gan samazina vietu, gan uzlabo sakoptību, jo konteineriem nevar piekļūt ne dzīvnieki, ne cilvēki, kas mēdz "pārbaudīt" to saturu. Šādus dziļos konteinerus ierīko gan sadzīves, gan šķirojamiem atkritumiem, turklāt tiem ir krietni lielāka ietilpība.

Šie jautājumi gan jārisina pašvaldībām un atkritumu apsaimniekotājiem. Pašvaldība būs tā institūcija, kas konkursā izvēlēsies turpmāko apsaimniekotāju vai arī darbu uzticēs savai apsaimniekošanas kapitālsabiedrībai.

Organizācijas "Zaļā brīvība" valdes priekšsēdētājs Jānis Brizga uzskata, ka iedzīvotāju ieradumu nešķirot atkritumus daļēji mainīs depozīta sistēma, ko paredzēts ieviest nākamā gada februārī, – ja var atgūt 10 centus par nopirktā dzēriena pudeli, domājams, vairums cilvēku tomēr aizgādās tukšo taru līdz savākšanas punktiem.

Materiāls tapis ar Latvijas Vides aizsardzības fonda atbalstu.