Arhitekte ar vaļasprieku — deju
IEVAS KRŪZKOPES pirmā skola ir Valmieras Viestura vidusskola, bet pēc 12. klases viņa mācības turpināja Rīgas Tehniskajā universitātē, lai iegūtu arhitekta diplomu. Studiju laikā domas mainījās un tika izlemts mācīties par deju pedagoģi Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijā.
— Arhitektos iestājos tāpēc, ka uz to balstījās visa mana iepriekšējā izglītība, ko apguvu Valmieras mākslas skolā. Uz mākslas skolu mani aizveda vecāki, jo es bērnudārzā esot zīmējusi kā neviens. Bija doma arī par mūzikas skolu, bet par dejošanu gan nebija, jo nebiju no tiem bērniem, kas vēlējās sevi izpaust publiski.
Ja runājam par mākslas skolu, tad, saprotams, vecākiem kādā brīdī bija jāpiespiež mani iet. Kā jau vairumam pusaudžu, gribējās vairāk laika pavadīt ar vienaudžiem, jo likās, ka pastaigāšanās ar draugiem ir daudz vajadzīgāka. Tajā vecumā jau nav tik lielas izpratnes, cik tas ir noderīgi un vajadzīgi. Tiku tam pāri un tagad vecākiem esmu pateicīga. Esmu apguvusi labas zīmēšanas prasmes, rasēšanu, bija dotības matemātikā, ģeometrijā un citās eksaktās zinātnēs. Dejotprasme kā jau vairumam — dejoju tikai skolas kolektīvā. Patika pret deju atnāca vēlāk. Matīšu pagastā kopā sanācām meitenes un izdomājām, ka jānodibina deju grupa «Nezāles». Jāpiebilst, ka dejošanas jomā no meitenēm man bija vislielākā pieredze, tāpēc uzņēmos vadību. Sākām attīstītie un sapratu, ka šajā jomā ir nepieciešamas arī zināšanas — sistēma, kā mācīt un kā ar deju iepazīties.
Es pati «Nezālēs» dejoju aizvien mazāk, jo sapratu, ka priekšnesums iznāk daudz kvalitatīvāks, ja dejotājus koriģē no malas.
IEVA KRŪZKOPE: «Deja noteikti ir mans vaļasprieks, jo tas arī sākās kā hobijs. Vēlāk tas izveidojās par darbu.»
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv