Ar neiecietību pret remdeno cilvēces slāni

VAKAR UN ŠODIEN Valmieras teātrī notiek teātra jaunākā iestudējuma «Sarkanās puķes» pirmās izrādes. Nākamā izrāde 29. oktobrī. Attēlā: skats no izrādes — no kreisās Inga Apine, Dace Everss un Māra Mennika. Gata Priednieka-Melnača foto

Izdevums «Sarkanās puķes» pēc tā publicēšanas guva plašu rezonansi sabiedrībā un tika uzskatīts par jaunu pavērsienu latviešu literatūrā, jo dzejnieces darbi stipri atšķīrās no līdz šim pieejamajiem literārajiem sacerējumiem ne tikai satura, bet arī formas ziņā. Savā veidā to var attiecināt arī uz pašu iestudējumu teātrī, jo šī ir jauna pieredze visām trim izrādē spēlējošām aktrisēm — Ingai Apinei, Dacei Everss un Mārai Mennikai.  Man tas ir absolūti kaut kas jauns. Tieši dzeja un veids, kā režisors to prasa izteikt, iznest, atzīst aktrise Dace Everss. Viss, kas saistās ar šīs izrādes tapšanu, ir bijis neierasts un interesants. Kaut vai mēģinājumu process — mēs dzejoļus apguvām visas kopā, mājās pat eksemplāru nedrīkstējām ņemt rokās. Šajā izrādē nav tā, ka man ir tikai savs konkrētais teksts vai loma, mēs visas apguvām pilnīgi visus dzejoļus. Dzejas krājums ir ļoti personīgs, intīms, taču vienlaikus pildīts arī ar tolaik brīvdomīgām, kaislīgām, sabiedriskos procesus bieži noliedzošām idejām, kopskaitā 45 dzejas sacerējumi. Tas bija pamatīgs  treniņš atmiņas veicināšanai. Sākām ar vienu dzejoli dienā un pamazām progresējām, dienas laikā apgūstot pat piecus dzejoļus, mēģinājumu procesu nedaudz ieskicē aktrise Inga Apine. Man ir prieks, ka līdz ar šo darbu mēs arī pašas sev esam lauzušas priekšstatus vai stereotipus par dzejas izrādēm kā tādām — arī šāda forma var būt ļoti radoša un interesanta.