Ar baltiem cimdiem studentus nevar uzvarēt

Valmiera/ORDO – LU 80:91 (22:24, 18:23, 24:22, 16:22)

Iespējams, tieši ar domu palīdzēt kolēģiem tikt pie piektā panākuma sezonā laukumā tomēr gāja vairākas spēles izlaidušais Kaufmanis. Varēja redzēt, ka tas Jānim nenācās viegli, tāpēc — visu cieņu viņam par ziedošanos komandas labā. Žēl, bet to īsti neprata novērtēt vairāki jaunie kolēģi, kuri pret studentu piedāvāto ātro un precīzo basketbolu ik pa brīdim peldēja gan uzbrukumā, gan aizsardzībā. Īpaši sava groza aizsargāšanā visas sezonas garumā acīs krīt jauno valmieriešu pārlieku jau maigās piezīmes divcīņās, kas regulāri ļauj pretiniekiem gan praktiski bez kavēkļa gūt grozu, gan vēl saņemt iespēju izpildīt soda metienu. Kā te lai neatceras savulaik Valmierā spēlējušo Jāni Laksu, kurš bieži vien aizsardzībā prata nospēlēt gan korekti, gan reizē pietiekami asi, liedzot pretiniekam gūt grozu no spēles un, iespējams, liekot zemapziņā apsvērt iespēju, vai vērts Jāņa aizsardzības argumentus izbaudīt vēl kādu reizi... Ar biklu blakus skriešanu un uzbrucēja rociņas paijāšanu metiena brīdī var tikai regulāri dabūt 2+1 savā grozā!

Studenti ar saspēles vadītāju Birkānu priekšgalā piedāvāja ātru basketbolu, uzbrukumā bumbu kustinot bieži vien mājiniekiem netveramā ātrumā. Ciemiņiem bija līdzvērtīgs rezervistu soliņš, un jau kārtējo reizi pretinieku otrā piecnieka gūtie punkti krietni vien pārsniedza analogu valmieriešu varējumu — 37:17. Mūsējo uzbrukumu studenti sāka traucēt jau pretinieka zonā, bieži liekot sagrēkot ar sasteigtām un neprecīzām piespēlēm. Tikai pret Iļjinu viesiem īsti argumentu nebija abos laukuma galos, iespējams, komandas biedri pārāk maz izmantoja Viktora auguma priekšrocības tieši pie paša groza, liekot viņam pārāk bieži izmantot pustālos metienus. Cīņā pret studentu garajiem spēlētājiem ļoti pietrūka Gersona, jo Miškam spēka cīņa objektīvu iemeslu pēc pagaidām nav stiprā puse, taču tam nevajadzētu traucēt Anrijam būt daudz aktīvākam cīņā par no groza atlēkušajām bumbām. Jau atkal jāuzteic Bērziņš par drošu spēli un iniciatīvas uzņemšanos uzbrukumā, Ojāram 21 minūtē atkal nevienas kļūdas!

Pirmā ceturtdaļa aizritēja līdzīgā cīņā, tas pats turpinājās arī otrajā spēles nogrieznī. Pēdējo reizi mačā neizšķirts bija 16. minūtē, kad rezultātu ar trejaci izlīdzināja Vīksne, bet puslaiku ar bumbas triecienu grozā no augšas noslēdza studentu rezervists Lēmanis, panākot 7 punktu pārsvaru viesiem — 47:40.

Otrajā puslaikā ciemiņi mūsējos priekšā vairs nelaida, tomēr 30 minūtes noslēdza aktīvi spēlējošais Bērziņš — vairs tikai mīnus 5 un 64:69. Kaut kam vairāk mājiniekiem pietrūka gan jaudas, gan gribēšanas, gan šoreiz arī veiksmes, tāpēc studentiem nesagādāja lielas grūtības turēt valmieriešus 10 un vairāk punktu attālumā visu ceturto ceturtdaļu, izcīnot LU komandai septīto uzvaru šosezon. Zīmīgi, ka 4 panākumi no šiem 7 paņemti no mūsējiem.

Punktus mūsējiem guva: Iļjins 26+11AB+3BM (ef. koef. +32!), Elksnis 15+4AB+7RP+5 kļūdas (+13), Kaufmanis 11+3AB+4RP+2PB (+16), Bērziņš 9 (+8), Miška 9 (+6), Vīksne 6+1BM (+10), Hudins 2 (+2), Hāzners 2 (-1). Viesiem rezultatīvākie: Eiduks 22+3AB+2PB (+23), Birkāns 15+6AB+9RP (+24), Lēmanis 12+5AB (+15). Pārējā komandu statistika: divpunkti 61%:58%, trīspunkti 36%:45%, sodi 67%:73%, AB 29:34, RP 18:28, PB 6:10, BM 4:2, kļūdas 14:11, komandu ef. koef. summas 90:120.

Mūsējiem tik sūrā sezona tuvojas izskaņai, vēl atlikušas divas spēles. Cerēsim uz brīnumu 30. martā Jūrmalā, tāpēc — par Valmieru!

CĪNĪTĀJS. Valmieriešu 5. numurs Jānis Kaufmanis sestdien pēc vairāku spēļu izlaišanas atkal bija viens no komandas motoriem laukumā. Foto no BK Valmiera arhīva