Apaļa jubileja aktierim Jurim Laviņam

Teātri viņš ir iepazinis jau bērnībā – viņa vecāki strādāja Operā, un agros jaunības gados viņš pats tur piestrādāja par mīmistu. Iepazīdams teātri līdz pašam dziļumam, viņš spēja pieiet klāt Eduardam Smiļģim un tieši pajautāt – ir vai nav vērts kļūt par aktieri. Smiļģis, kam vīrišķīga stāja un skaņa balss allaž ir aktieros patikusi, uzlicis jauneklim roku uz pleca un svinīgi teicis: «Teātris jums būs tēva vietā.»

1962. gadā absolvējot Dailes teātra III studiju, Juris Laviņš ir spēlējis vai visos Latvijas teātros, bet kopš 1977. gada ir Valmieras drāmas teātra aktieris. 40 gados spēlētas neskaitāmas lomas, starp kurām īpaša vieta ir lomām Māras Ķimeles iestudējumos – Astrovs A. Čehova «Tēvocī Vaņā» (1983) un Virsaitis Bromdens D. Vasermaņa «Kur dzeguze ligzdu vij» (1984), Angermeijera kungs «Emmijas laimē» pēc R.  V. Fasbindera «Bailes saēd dvēseli» scenārija motīviem (2016), Viesmīlis Ž. Anuija «Eiridīkē» (2017) – tēli, kuri nespēj samierināties ar dzīves pelēcību un savu gaišo pārliecību apliecina, kad viņu pacietības kauss ir pilns, iespējams, varētu būt arī paša aktiera būtības izteicēji. Juris arī atzīst, ka uz Valmieras teātri atnācis tāpēc, ka viņu vilinājuši Māras Ķimeles režijas darbi. Un, kaut arī nozīmīgas lomas spēlētas visu Valmieras režisoru izrādēs, tieši Māra visprecīzāk pratusi uzminēt viņa cilvēcisko kodolu.

SPĒLĒTAS neskaitāmas lomas, starp kurām īpaša vieta ir lomām Māras Ķimeles iestudējumos. Šajā bildē Astrovs A. Čehova «Tēvocī Vaņā» (1983).