Prom no mājām
1949. gada 25. marts.Daudziem latviešiem, kas piedzīvoja šo dienu un tika deportēti tālu prom no Latvijas, šī diena mainīja visu dzīvi. Ģimenes pameta dzimtās mājas, tika šķirtas no tēviem, kāds zaudēja tuvākos cilvēkus...
1949. gada 25. marts bija viens no lūzuma punktiem latviešu tautas vēsturē. Tā bija traģēdija vairāk nekā 40 tūkstošiem izsūtīto, viņu radiniekiem un draugiem, tā bija sociāla un ekonomiska traģēdija visai Latvijai un pirmām kārtām latviešu zemniecībai, kas daudzējādā ziņā ietekmēja latviešu tautas attīstību kopumā. Deportācija bija noziegums pret cilvēcību, kas atspoguļo komunistiskā totalitārisma būtību.
No mūža izsūtījuma cilvēkus paglāba padomju diktatora Staļina nāve 1953. gada martā un tai sekojošā pakāpeniskā režīma liberalizācija, kuras rezultātā varas iestādes pamazām atviegloja specnometināto stāvokli un galu galā atļāva tiem atgriezties dzimtenē.
Šogad kopš 1949. gada deportācijas aprit 65 gadi. 25. marta deportācija Valmieras apriņķī skāra 2041 cilvēku — bija kulaki, nacionālisti, ceļā un izsūtījumā dzimušie bērni, pēc 25. marta izsūtītie, kā arī notiesātie pēc soda izciešanas. No Naukšēnu pagasta tika izsūtīti aptuveni 117 cilvēki. 1941. gadā izsūtīja 5 cilvēkus. Vienas ģimenes locekļi izsūtīti abās šajās deportācijās. Kāds tika nošauts, kāds mira pa ceļam, kāds — Sibīrijā.
IZSTĀDES ATKLĀŠANA. Naukšēnu Cilvēkmuzeja krājumu glabātāja Diāna Glušonoka pie izstādes «Prom no mājām». Attēlā priekšmeti, kas atvesti no Sibīrijas — koka koferis, vērpjamais ratiņš un dažādi izstrādājumi.Noras Kārkliņas foto
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv